Jūs KNAB ienācāt no ļoti šauras jomas, kurā īsti nebija saskares ar korupcijas apkarošanu. Tāpēc būtu svarīgi saprast, kā jūs tverat šo laukumu, sākot no partiju nelegālas finansēšanas, koruptīviem darījumiem līdz interešu konfliktiem…
Nākot no tās jomas, no kuras nāku, nevarētu teikt, ka nebija saskarsmes ar korupcijas problēmām. Arī aizsardzības sistēmā, protams, tādas bija. Militārās drošības un pretizlūkošanas dienesta kompetences ir ļoti daudzas, un viena no tām ir nodrošināt drošību un spējas aizsardzības sistēmā, arī novēršot koruptīvas attiecības tur. Protams, ļaujot varbūt kādu informāciju realizēt ne pašam dienestam, bet nododot to kompetentām iestādēm, tai skaitā KNAB. Līdz ar to kaut kāds priekšstats par koruptīvo situāciju un korupcijas apkarošanas īpatnībām man bija arī iepriekš. Galu galā, arī pabeidzot Policijas akadēmiju 1999. gadā, es divus ar pusi gadus nostrādāju Valsts policijā, kad KNAB vēl nebija izveidots, un strādāju tieši korupcijas apkarošanas nodaļā.
Un tomēr, kādas tieši, jūsuprāt, korupcijas tendences ir tādas, kurām ķeroties pie ragiem valstī tiešām kaut ko izdotos mainīt? Es ceru, jums ir tādas ambīcijas.
Jā, protams. Bez tādām ambīcijām – uzlabot situāciju valstī, sniegt savu artavu – es arī nebūtu nemaz mēģinājis startēt uz biroja vadītāja amatu. Akūtākās problēmas, kuras šobrīd valstī ir, protams, ir lielā saskarē ar to, cik spējīgs KNAB ir veikt savu darbu – novērst un apkarot koruptīvas darbības, tādējādi sekmējot valsts ekonomisko izaugsmi, vienlīdzības nodrošināšanu uzņēmējdarbībā, sniegto pakalpojumu uzlabošanos. Jo, kā jūs zināt, koruptīvas attiecības nozīmē, ka ne vienmēr, ja mēs runājam par valsts pasūtījumiem, uzvar tas, kurš var sniegt labāko pakalpojumu, arī cenu veidošanās mehānisms koruptīvās attiecībās valsts pasūtījumos noteikti nav taisnīgs – nevis pēc labākā piedāvājuma un zemākās cenas varbūt kādreiz tas tiek izlemts, bet pēc kādiem citiem parametriem. Šī ir tā joma, kura arī KNAB ir ļoti būtiska. Jārunā arī par pašu biroju – kas tam būtu nepieciešams, lai šīs kompetences mēs spētu izpildīt.
Ir, sporta valodā runājot, jāpārredz viss laukums, ir jābūt analītiskai spējai tomēr kontrolēt, monitorēt aktualitātes, situāciju dažādās sfērās, prioritarizēt salīdzinoši ierobežotos biroja resursus, veltot tos tām jomām un sfērām, kurās koruptīvo attiecību ietekme uz valsti ir pati nozīmīgākā.
Un tās būtu? Iepirkumus jūs jau minējāt.
Protams, tās ir tās lietas, kur valstij rodas zaudējumi, kur valsts budžetam rodas zaudējumi sadārdzināto iepirkumu, neatbilstoši sniegto pakalpojumu un koruptīvo attiecību dēļ, no kā tas izriet. Nu, protams, to sfēru un jomu ir ļoti daudz un dažādas. Jūs pieminējāt partiju finansēšanu un interešu konfliktu lietas – par to visu birojs domā, kā uzlabot, kā efektivizēt, kā prioritarizēt, kādas likumdošanas iniciatīvas ir nepieciešamas, lai efektīvāk risinātu. Tas viss tiek darīts un ir procesā, bet būtiskākais, ko saskatu, tomēr ir šīs analītiskās kapacitātes celšana, lai varētu pārredzēt, lai birojs varētu redzēt norises valstī.
Jūs KNAB plānojat tādu kā nelielu reorganizāciju? Būs kāda jauna Analītiskā nodaļa hierarhijā starp priekšnieku un korupcijas novēršanas un apkarošanas blokiem?
Tieši tā. Apvienojot vairākus spēkus kopā, lai tomēr spētu analizēt šo situāciju. Doma ir savienot caur šo nodaļu biroja apkarošanas un novēršanas bloku, kuriem varbūt (negribu teikt apgalvojuma formā, jo tomēr es šeit neesmu birojā bijis iepriekš, man nav izsmeļošas pieredzes par to, kā darbs noritējis iepriekš) ir kaut kā trūcis. Tāpēc varbūt būtu jārod vairāk savienojumu starp abiem blokiem, jo tomēr apkarošana un novēršana – tas ir komplekss pasākums, tam ir jāiet soli solī, nevis jābūt nodalītam. Tāds ir tas mērķis. Birojam ir četras pamatfunkcijas, tātad kontrolēt priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, partiju finansēšanas kontrole, korupcijas apkarošana un korupcijas novēršana.
Ir domāts piesaistīt cilvēkus no malas šim jaunajam analītiskajam blokam vai no iekšējiem resursiem veidot?
Es domāju, mēs ļoti daudz kur vadīsimies no iekšējiem resursiem, bet, ja būs tāda nepieciešamība, ir konkurss kā viens risinājums, bet arī rekrutēšana, es domāju, ir iespējama.
Jo vairāk, zinot, ka tieši reorganizāciju mēģinājumi zināmā mērā bija klupšanas akmens jūsu pēdējiem diviem priekštečiem amatā.
Nu, tas ir viens, otrs ir tas, ka šo reorganizāciju nevēlos veidot, lai atbrīvotos no kādiem cilvēkiem, bet tikai un vienīgi, lai efektivizētu biroja darbu, neskatoties ne uz kādām personālijām. Nekam citam tas nav domāts.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 11.septembra, numurā!
otkats baigais
analīzes