Krīzei esam krietni gatavāki nekā iepriekš

Tomēr pēdējā laikā situācija sākusi uzlaboties, un pagājušajā nedēļā Swedbank Finanšu institūts nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijā no saviem ienākumiem uzkrājumu veidošanai naudu atlicinot 68% iedzīvotāju, savukārt vēl 2011. gadā vairāk nekā pusei iedzīvotāju neesot bijis nekādu finanšu rezervju. Pārmaiņas tiešām šķiet optimistiskas, norādot, ka mūsu valsts iedzīvotāju finansiālās nodrošinātības pakāpe, lai arī lēni, tomēr pieaug.

Vēl priecīgāks skats attiecībā uz iedzīvotāju finansiālo drošību rodas, palūkojoties uz komercbankās ņemto kredītu un noguldījumu attiecību. Piemēram, 2007. gada beigās, kad uz krīta īstenotais pirkšanas bums faktiski bija sasniedzis savu kulmināciju, komercbanku mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē bija par 96 procentiem lielāks, nekā mājsaimniecības bija noguldījušas komercbankās. Gadu vēlāk, kad ekonomikā sākās krīze, uzkrājumi dila, taču saistības palika, šis skaitlis bija pieaudzis jau līdz 120 procentiem.

Tomēr šobrīd situācija ir kardināli uzlabojusies, un, kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistika, jau šā gada trešajā ceturksnī mājsaimniecību noguldījumi komercbankās sasniedza 5,56 miljardus eiro un bija par 6,3 procentiem lielāki nekā to kredītsaistības pret bankām. Protams, jāņem vērā arī apmēram pusmiljardu eiro vērtais nebanku kreditētāju portfelis, tomēr arī tad, ja visi šie aizdevumi būtu saistīti ar mājsaimniecībām, kredītu apjoms būtu gandrīz līdzsvarā ar noguldījumiem bankās, taču ir jau arī vēl tādi naudas ieguldīšanas veidi kā uzkrājošā apdrošināšana, vērtspapīri, nekustamais īpašums un dārgmetāli. Tādējādi, ja raugāmies no šāda aspekta, finanšu ilgtspēja salīdzinājumā ar treknajiem gadiem ir uzlabojusies.

Tas nozīmē ne tikai to, ka, saglabājoties pašreizējām tendencēm, potenciālā nākamā finanšu krīze Latvijai nenodarītu tik lielu ļaunumu kā iepriekšējā, kad valsts kopējās ekonomikas apjoms saruka apmēram par ceturto daļu, savukārt vairāk nekā 20 000 cilvēku varētu būt devušies labākas dzīves meklējumos ārvalstīs. Ja runājam par potenciāliem finansiāliem draudiem Latvijai, jau citās publikācijās ir minēts lielais zemi atalgoto iedzīvotāju īpatsvars. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada otrajā ceturksnī līdz 450 eiro un mazāku neto darba samaksu saņēma ap 45% strādājošo. Tieši šie cilvēki pakļauti lielākiem finansiāliem riskiem, jo bieži vien nekvalificējas banku aizdevumiem, tāpēc dodas pie ātrā kredītdevēja, par nelieliem aizdevumiem lielākoties ievērojami pārmaksājot. Gan pašiem šiem iedzīvotājiem, gan tautsaimniecībai, gan valstij tas ir slikti, jo šie iedzīvotāji par aizdevumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu un tiek izrauti no normālas ekonomiskās aprites.