Vispārzināms, ka tiesas pārslogotas, jo likumi un citi normatīvi brīvi interpretējami. Klasiskākais piemērs – nav nodefinēts, vai KNAB strādājošie ir darba vai dienesta attiecībās, kas faktiski ir šī "kantora" visu pēdējā laika problēmu cēlonis, taču neizskatās, ka kāds to valstiskā līmenī būtu tendēts atrisināt.
Nupat parādījās ziņa, ka bijušais Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants Administratīvajā rajona tiesā pārsūdzējis Saeimas lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata. Iespējams, ka neko nepanāks, taču nav arī izslēgts, ka ar laba advokāta palīdzību viņam izdosies pierādīt, ka amatu zaudējis, jo Saeima formāli nav respektējusi pašas pieņemta likuma normas. Jo, vēlot konkrētas, politiķiem tīkamas personības, nevienam, protams, neienāca prātā paredzēt iespēju atbrīvot no amata, ja strādā gan, bet slikti.
Tagad skalda matus par bēgļu uzņemšanu, kaut skaidrības par integrācijas politiku nav. Gatavošot. Balstoties uz neveiksmīgu līdzšinējo pieredzi? Atkal fokusēsimies uz valodu kā integrācijas kritēriju, skaidri zinot, ka liela, varbūt pat lielākā daļa uzņemto bēgļu ar laiku tik un tā būs tendēta aizmigrēt uz turīgākām valstīm? Varbūt tad uzreiz fokusējamies uz to, ka integrējam Eiropā?