Nesen Vecrīgā bija vērojams, ka gluži bez tūristiem mūsu galvaspilsētai šoziem nenākas iztikt. Daudzviet pastaigājās nelielas ceļotāju grupiņas, kas runāja kādā no netālo Baltijas jūras reģiona valstu valodām, piemēram, zviedriski un vāciski. Skanēja arī mūsu kaimiņu – lietuviešu un igauņu – valodas. Par masu tūrisma atdzimšanu gan priecāties būtu pāragri, jo milzīgas ceļotāju grupas Vecrīgā pagaidām nedrūzmējās.
Tomēr sociālajos tīklos pamanāmais apgalvojums, ka tūrisma nodeva būs trieciens pandēmijas novājinātajai viesmīlības jomai, ir visai apšaubāms, jo viens eiro nav tik liela summa, lai tās dēļ kāds ceļotājs atteiktos no nakšņošanas mūsu galvaspilsētā, turklāt tūristu mītņu cenas ir mainīgas, un, piemēram, savlaicīgas rezervācijas nodrošināta atlaide var būt lielāka par vienu eiro. Turklāt tūrisma nodeva nav nekas unikāls un ir ieviesta daudzās Eiropas pilsētās.
Svarīgs aspekts gan ir nodevā iekasētās naudas jēgpilns izlietojums. "No nodevas gūtos ieņēmumus izmantos tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu īstenošanai un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai," vēsta LETA.
Lietderīgi būtu, ja nauda tiktu ieguldīta tā, ka tiktu uzlabota informatīvā infrastruktūra, kas tūristiem Rīgā ļautu labāk orientēties. Pagaidām tādi gadījumi, kad nākas sastapt apmulsušus ārzemniekus, kuri nevar saprast, kā nokļūt līdz Nacionālajam mākslas muzejam, zoodārzam vai lidostai, ir visai bieži.
Savukārt, kas attiecas uz Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu, dažādās kampaņās var iztērēt milzumu naudas, taču ceļotājiem, lai viņi tiešām atbrauktu uz Latvijas galvaspilsētu, ir vajadzīgi ērti transporta risinājumi. Nav noliedzams, ka Rīgas lidosta nemainīgi ir Baltijā jaudīgākais gaisa satiksmes centrs, turpretī ar regulārajiem jūras pasažieru pārvadājumiem kopš pandēmijas sākuma vairs neveicās. Ja tiktu atjaunots prāmja maršruts Rīga–Stokholma, tad zviedru valodu noteikti varētu dzirdēt daudz biežāk.
Būtu lietderīgi, ja diskusijas, kas saistītas ar jauno nodevu, liktu par tūrismu atbildīgajām institūcijām koncentrēties uz visu šīs nozares aspektu – sākot no transporta līdz interesantiem apskates objektiem – sabalansētu, sistemātisku attīstību. Līdz šim tieši visaptveroša skata uz viesu piesaisti ir pietrūcis.