Dokumenti satur ziņas par 35 esošo un bijušo valstu vadītāju, kā arī vairāk nekā par 300 politiķu un amatpersonu no 90 pasaules valstīm finanšu darījumiem ārzonu uzņēmumos. Starp dokumentos minētajiem politiķiem ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs, bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva ģimenes locekļi u. c. Daudzi darījumi ne tuvu nav nelikumīgi, tomēr tie bieži vien liecina, ka politiķu vārdi slikti saskan ar darbiem.
Minētie dokumenti arī ir pats vērienīgākais līdz šim atklātībā nonākušais šāda veida pētījums, krietni vērienīgāks nekā iepriekš gana plašu rezonansi izraisījušie Paradīzes vai Panamas dokumenti, tomēr reakcija uz atklāsmēm kļūst aizvien vienaldzīgāka – arī tāpēc, ka attiecībā uz publikācijām ir neatbildēti jautājumi. Pirmkārt jau minētie dokumenti pilnā apmērā tā arī nekļūs publiski pieejami (daļu failu ir paredzēts publiskot kaut kad nākotnē, taču ne visus), tas rada, mazākais, aizdomas, ka ārzonu aktīvistu saraksts nav pilnīgs.
Viegli ir iespējams ieraudzīt, ka vairākumu atklātībā nonākušo politiķu vai bagātnieku vārdu vieno tas, ka viņu attiecības ar ASV demokrātiem dažādu iemeslu dēļ nav pašas labākās. Sarakstā kuplā skaitā ir atrodami arī, piemēram, ārvalstu bagātnieki, kas finansiāli atbalstījuši ASV eksprezidentu Donaldu Trampu un republikāņus, savukārt ASV demokrātu sponsori politiķi ir acīmredzams deficīts. Vai nu tādēļ, ka viņu vārdi tiek apzināti noklusēti (dokumenti ir publiskoti ar ASV un vēl vairāku citu valdību atbalstu un svētību), vai arī tādēļ, ka tie meklējami jau citās ārzonās.
Tradicionāli ir pieņemts uzskatīt, ka pasaules galvenās ārzonas ir dažādas britu kroņa pakļautībā esošās salas, kurās tad arī rosās nodokļu optimizētāji, naudas atmazgātāji un cita līdzīga publika, lai gan šis pieņēmums nu jau vairākus gadu desmitus neatbilst patiesībai. Britu ārzonas ir plaši zināmas arī tāpēc, ka faktiski pastāv jau kopš XVII gadsimta, kad šāda veida praksi sāka piekopt Ostindijas kompānijas akcionāri, tomēr pasaulē galvenās ārzonas patlaban atrodas ASV. Viena pati Delavēras pavalsts šajā ziņā pārspēj krietnu skaitu britu salu, kopā ņemtas.
Amerikāņu ārzonu konkurentu graušana, ar ASV varas iestāžu atbalstu deanonimizējot šo konkurentu klientus, attiecīgi visai maz līdzinās cīņai pret šaubīgiem finanšu darījumiem, toties stipri izskatās pēc cīņas par to, lai klientu netrūktu Delavēras pavalstij un tās līdziniecēm, pie viena sagādājot problēmas "nepareizajiem" politiķiem vai tos atbalstošajiem bagātniekiem. Tas pēdējos, jāpiebilst, neatbrīvo no atbildības likumpārkāpumu gadījumos.