Pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar 2021. gadu, audzis par 2%. Kāpums nav liels, bet tomēr nav vērojama apstākļu pasliktināšanās.
Bezdarba līmenis aizvadītajā gadā bija 6,9%, un, lai gan nevar apgalvot, ka jebkuram cilvēkam darbu atrast ir viegli, Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Spānija un Grieķija, kurās bezdarba problēma ir daudz asāka nekā pie mums. Pēdējā laikā nav vērojama arī tik masveidīga iedzīvotāju aizbraukšana no Latvijas, kāda savulaik bija 2008.–2010. gada krīzes ietekmē. Iespējams, tas skaidrojams gan ar iespējām nopelnīt naudu Latvijā, gan ar to, ka zudušas ilūzijas, ka ārvalstīs viss ir labāk nekā pie mums.
Mēneša vidējā bruto alga Latvijā pērn bija 1373 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2021. gadā. Te gan jāņem vērā iespaidīgā inflācija, un līdz ar to nevar priecāties par pirktspējas kāpumu, tomēr algas aug, turklāt ne tikai privātajā sektorā, bet arī publiskajā sektorā, kura pārstāvju vidū ir tādi, kam žēlošanās par zemiem ienākumiem ir nemainīga metode uzmanības piesaistīšanai jau gadiem ilgi un neatkarīgi no tā, cik lielu algu viņi saņem.
Statistikas dati ieskicē arī to, ka tad, kad mazinājās Covid-19 radītie riski, daudzi cilvēki, neraugoties uz inflācijas radīto spriedzi, atkal ir ceļojuši, ieturējuši maltītes ārpus mājas un apmeklējuši dažādus pasākumus.
Visticamāk, šā gada pavasarī un vasarā ekonomiskā situācija nepasliktināsies. Jau drīz mazināsies gan mājsaimniecībām, gan juridiskajām personām maksājamie siltumenerģijas rēķini. Turklāt vasaras sezonā normālos apstākļos parasti aug vakanču skaits viesmīlības nozarē, lauksaimniecībā, būvniecībā un citās jomās, paplašinot iespējas nopelnīt.
Savukārt par rudeni ir bažas. Prognozes par to, kad beigsies Krievijas izraisītais karš Ukrainā, ir atšķirīgas. Ģeopolitiskā situācija ir ārkārtīgi nestabila. Energoresursu cenas var piedzīvot visdažādākās svārstības. Ņemot vērā to, ka liela mūsu sabiedrības daļa balansē uz nabadzības robežas un, piemēram, 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti vairāk nekā 20% iedzīvotāju, valsts atbalsts būs nepieciešams arī turpmāk, respektīvi, nākamajā apkures sezonā.
To ņemot vērā, pie varas esošajiem politiķiem par ekonomisko un sociālo problēmu risinājumiem vajadzētu vienoties jau tagad, lai nenotiek tā, ka tikai septembrī sākas diskusijas par valsts atbalsta variantiem.