Vienlaikus Berlīnes ietekme apvienotās Eiropas struktūrās ir viennozīmīgi lielākā savienībā, tāpat Vācijas rīcībā ir gana daudz sviru virknes citu dalībvalstu ietekmēšanai vai pierunāšanai, kamdēļ ES lielvalstī dominējošais viedoklis var kļūt arī par visā ES dominējošo viedokli.Pats interesantākais šajā gadījumā ir fakts, ka publikācijā tika nosauktas arī valstis, kuras vajadzētu sodīt, liedzot dotācijas - Polija un Ungārija. Tika dots mājiens, ka šā gada nogalē, kad tiks veidots ES budžets nākamajam gadam, Eiropas Komisijai (EK) vajadzētu ņemt vērā to, cik lielā mērā valstis - līdzekļu saņēmējas - ir solidāras bēgļu uzņemšanas jautājumā un ievēro Eiropas kopējās vērtības. Jāpiebilst, ka šogad Vācija iemaksās ES budžetā par 14,3 miljardiem eiro vairāk, nekā saņems no tā, savukārt Polija un Ungārija saņems attiecīgi par 9,4 un 4,6 miljardiem eiro vairāk, nekā iemaksās, kamdēļ ES finansējuma samazināšana tām radītu nopietnas problēmas.Tajā pašā laikā vēl pavisam nesen EK tā arī neizšķīrās piemērot divām citām ES dalībvalstīm - Spānijai un Portugālei - soda naudu par pārmērīgi lielu budžeta deficītu, lai gan Berlīne atbalstīja abu savienības dienvidvalstu sodīšanu, tiesa, bez pārmērīga entuziasma. Soda naudu, kuras apmēri sasniedz 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), var piemērot, ja ES dalībvalsts budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP, tomēr šādas sankcijas joprojām ir palikušas nepiemērotas, lai gan budžeta deficīta griestu pārsniegšanas gadījumu skaits ES dalībvalstīs jau rakstāms ar divciparu skaitļiem. Attiecīgi arī ES budžeta līdzekļu nepiešķiršana Ungārijai par to, ka valsts iedzīvotāji 2. oktobrī gaidāmajā referendumā, visticamāk, neatbalstīs bēgļu uzņemšanu, vai Polijai par to, ka pie varas vēlēšanu rezultātā ir nākusi nepareizā partija, šķiet maz ticama un vispār jau arī neloģiska.Vienlaikus, lai kāds arī būtu sākotnēji minētās publikācijas zemteksts, tā vienlīdz lielā mērā var būt kā Vācijas politiskās elites sūtīts signāls lielākajiem nemieru cēlājiem Austrumeiropā, ka viņiem vēlams īstenot Berlīnei tīkamu politiku, tā atsevišķu politiķu vēstījums saviem vēlētājiem pašā Vācijā vai vēl kas cits, bet pavisam noteikti ir skaidrs, ka šādi signāli neveicina jau tāpat pajukušo uzticību starp ES dalībvalstīm. Vēl jo vairāk tādēļ, ka atklāti un skaļi tiek norādīts, ka tie, kuri maksā, nekautrēsies no mēģinājuma pasūtīt sev tīkamu mūziku.
Sedlenieks: Kas maksā, tas pasūta soda sankcijas?
Nesen Vācijas laikraksts Die Welt, atsaucoties uz diviem šo valsti pārstāvošiem ietekmīgiem Eiropas Parlamenta deputātiem, vēstīja, ka Briselē aizvien pieņemas spēkā pārliecība, ka nepieciešams beidzot sākt sodīt tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras neievēro savienības kopējos likumus.Domājams, ka apgalvojums par Briseli šobrīd gan ir nedaudz pārspīlēts un Vācijas laikraksts, kas atsaucas uz Vācijas eiroparlamentāriešiem, ir publiskojis nevis ES, bet gan Vācijas politiskajās aprindās, iespējams, dominējošo viedokli, ka likumu un līgumu pārkāpējus beidzot ir nepieciešams sākt ietekmēt materiāli.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.