Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Eiropā līgums tiek uztverts kā vērā ņemama drošības garantija

Slēgto debesu līgums

Krievija šā gada 15. janvārī oficiāli paziņoja, ka sāk izstāšanās no Atvērto debesu līguma procedūru. Līdz ar Maskavas aiziešanu no šīs vienošanās zaudēs jēgu tās turpmākā esamība, radot problēmas galvenokārt Eiropas valstu drošībai.

Atvērto debesu līgumu ASV un Krievija noslēdza 1992. gadā, īsi pēc aukstā kara, un tas stājās spēkā 2002. gadā. Vēlāk līgumam pievienojās arī virkne Eiropas valstu, un tā dalībvalstu skaits sasniedza 34.

Līgums kalpo kā viens no bruņojuma kontroles elementiem, un tā ietvaros dalībvalstis veic lidojumus ar īpaši aprīkotām lidmašīnām, pārliecinoties, ka pretējā puse negatavojas karadarbībai.

Vienlaikus pagājušajā gadā Atvērto debesu līgums kļuva par kārtējo starptautisko vienošanos, kuru pameta ASV, apsūdzot Krieviju līguma pārkāpumos (taisnīguma labad jāsaka – abu lielvalstu pretenzijas vienai pret otru bija abpusējas). Maskava tikmēr paziņoja, ka dalību līgumā saglabās, tomēr eksperti jau tobrīd bija pārliecināti, ka šāda situācija neturpināsies ilgi.

Par problēmu kļuva fakts, ka Krievija viennozīmīgi lika saprast, ka saglabās dalību līgumā tikai gadījumā, ja dalībvalstis sniegs pārliecinošas garantijas, ka novērošanas lidojumu laikā iegūtie dati netiks nodoti trešajām valstīm jeb šajā gadījumā – ASV. Kā labi saprotams, šādas garantijas Maskava nav saņēmusi. Krievijas amatpersonas arī apgalvo, ka ASV īstenojušas uz Eiropas partneriem spiedienu, pieprasot dalīties ar iegūtajiem datiem. Cik šie apgalvojumi ir patiesi, nav zināms, taču lietas būtību tas īpaši nemaina.

Atsevišķi jāņem vērā, ka gan ASV, gan arī Krievijas acīs Atvērto debesu līgumam vienmēr ir bijusi vairāk simboliska, nevis praktiska nozīme.

Neko tādu, ko tās nevarētu noskaidrot ar citām metodēm, tajā skaitā izmantojot novērošanas satelītus, lielvalstis līguma ietvaros uzzināt nevar.

Tajā pašā laikā līguma Eiropas dalībvalstīm no dalības tajā pastāv arī praktiska jēga. Praksē ne vienmēr ir iespējams iegūt pilnīgu novērošanas informāciju no ASV, un novērošanas lidojumi ļāva aizpildīt šo robu. Tāpat Eiropas acīs līgumam ir arī būtiska politiskā vērtība, jo tas tiek uztverts kā vērā ņemama drošības garantija un Maskavas ieinteresētība savstarpējās uzticības veicināšanā.

Teorētiski vēl pastāv iespēja, ka Atvērto debesu līgums var tikt atjaunots ASV jaunās administrācijas un Krievijas vienošanās par bruņojuma kontroli ietvaros, tomēr tā ir atklāti niecīga. Attiecīgi Eiropai nāksies sadzīvot ar jauno drošības situāciju un cerēt, ka lielvalstis nepametīs vismaz pēdējo atlikušo nozīmīgo vienošanos – Jauno stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu (NEW START). 

Top komentāri

Ne slēgtas debesis, ne līgums.
N
Tikai Sedlinieka murgi!
Krējums ieskabušais
K
Neko prātīgaku nevarēji pateikt???????
!!!!!!!!!!!!!
!
???????????
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Izglītībā – divas pasaules(5)

Satraucoša bija šonedēļ arī Dienā publicētā ziņa, ka saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujas datiem nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos p...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē