Runās tika akcentēts Krievijas iebrukums Ukrainā un Latvijas iedzīvotāju sniegtais atbalsts Ukrainai. Tāpat visai nepārprotami bija saklausāms vēstījums, ka mūsu valsts Krieviju uzskata par agresoru, pret kuru pašreizējos apstākļos nekāda tolerance nav iespējama. Ministru prezidents vērsa uzmanību arī uz to, ka ukraiņu varonīgā cīņa pret Krievijas brutalitāti un Krievijas prezidenta Vladimira Putina imperiālismu parāda, ka spēja saliedēties ir izšķirošs spēks, kas nosaka nāciju likteņus. Savukārt Valsts prezidents savā runā visai uzsvērti akcentēja latviskumu un latviešu kultūru. "Vērtība ir [..] latviešu valoda, latviskums, kurā mēs kā tauta pastāvam. Vērtība ir arī Latvijas atbrīvošana no okupācijas pieminekļiem un padomju koloniālisma mantojuma cilvēku prātos," norādīja E. Levits. Uzsverot to, ka 2023. gadā notiks Dziesmu svētki, Valsts prezidents aicināja "svinēt latviskuma svētkus, kas spēcina un saliedē, kā arī dara stiprus".
Kopumā pozitīvi vērtējams tas, ka valsts augstākās amatpersonas savās runās nevairījās pieminēt saspringto ģeopolitisko situāciju un nezīmēja pārlieku ideālistisku ainu, cenšoties tautai iestāstīt, ka 2023. gadā viss būs brīnišķīgi. Tāpat atzinīgi vērtējams tas, ka gadumijas runās ieskanējās nevis didaktiskas pamācības iedzīvotājiem, bet atzinīgs vērtējums mūsu nācijas paveiktajiem darbiem.
Toties tas, kā runās varēja būt vairāk, un it īpaši tas attiecas uz K. Kariņa vēstījumu, ir konkrētība par to, kas tiek darīts, lai Latvijas drošība tiktu sargāta, un kādas iespējas stiprināt mūsu valsts drošību ir tiem iedzīvotājiem, kuriem būtu iespējams nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu zemi, un kā tiktu garantēta tās sabiedrības daļas, kas pati ar ieročiem rokās cīnīties nespētu, atrašanās drošībā.
Jāteic arī, ka premjerministra paustās norādes par to, ka mūsu valstij jāvirzās uz augstāku labklājības līmeni, ir dzirdētas jau iepriekš daudzās gadumiju runās, tomēr pagaidām palikušas vien vārdu līmenī. Lai gan nav tā, ka visi Latvijas iedzīvotāji kļūtu aizvien nabadzīgāki, tomēr arī iepriecinošs turības kāpums nav vērojams, un, kā jau medijos daudzkārt iepriekš minēts, pēc dažādiem sabiedrības labklājību raksturojošajiem datiem Latvija joprojām ir viena no Eiropas Savienības trūcīgākajām dalībvalstīm.