Ukrainas varas iestādes forumu un tā noslēgumā pieņemto deklarāciju vērtē kā sākumu jaunam posmam cīņā par Krimas atgūšanu, tomēr šāda vērtējuma pamatotību tieši un netieši apšauba pat virkne Kijevai simpatizējošu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu. Tiek norādīts, ka forumā nepiedalījās neviens no rietumvalstu vadošajiem politiķiem, kā arī tas, ka iepriekš ir pieņemtas vairākas līdzīga satura deklarācijas, kuras Krievijas nostāju nav ietekmējušas. Rezultātā forums, kā raksta izdevums Politico, vienlaikus kā aktualizēja Krimas jautājumu, tā "piesaistīja pastiprinātu uzmanību Rietumu nespējai piespiest Kremli atteikties no pussalas okupēšanas".
Arī pārliecinošs vairākums ekspertu atzīst, ka Rietumiem nav nekādu reālu iespēju panākt, lai Krievija piekristu kaut vai runāt par Krimas jautājuma risināšanu, atsevišķos gadījumos norādot – šī tēma var parādīties dienaskārtībā tikai gadījumā, ja Krievija piedzīvos satricinājumus, līdzīgus kā 1917. vai 1991. gadā. Rezultātā Krimas platforma ir ne vairāk kā nostājas un solidaritātes ar Ukrainu paušana un vēl arī papildu kārts, kuru iespējams izmantot ģeopolitiskajās spēlēs.
Viens no iemesliem, kamdēļ valda šādi noskaņojumi, tikmēr ir foruma laikā centīgi apietais fakts, ka pat autoritatīvu rietumvalstu kompāniju Krimā pa aplinkus ceļiem veiktas sabiedriskās domas aptaujas liecina – pārliecinošs vairākums (vismaz trīs ceturtdaļas) pussalas iedzīvotāju ir par atrašanos Krievijas sastāvā, negrasās uzskatīt pussalu par okupētu un kategoriski noraida iespēju atgriezties zem Ukrainas karogiem. Lieki piebilst, ka Kijevas draudēšana ar sankcijām un represijām situāciju labāku nepadara.
Savukārt, lai Krimas gadījumā varētu vilkt analoģijas ar Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu, kas regulāri tiek piesaukta kā piemērs, ir nepieciešams, lai pussalas iedzīvotāji nevis vēlētos atrasties iespējami tālāk no Kijevas, bet gan paši justu vēlēšanos atgriezties Ukrainas sastāvā. To ir iespējams panākt, demonstrējot ekonomiskos sasniegumus, kā arī jūtami citu attieksmi pret mazākumtautībām. Tādu, lai Ungārijas prezidentam Jānošam Āderam Krimas platformas laikā nenāktos dot nepārprotamus mājienus, ka pat ar ungāru tiesībām Ukrainā kaut kas nav kārtībā.