Uz vēlēšanām – ne ar nolemtības sajūtu

Te gan noteikti vietā būtu atruna, ka neviens sociologs nevar precīzi paredzēt, kā sadalīsies pagaidām vēl neizlēmušo, bet uz vēlēšanām ejošo balsis (kādu šoreiz varētu būt daudz), tāpat – vai un cik daudzi savu izvēli mainīs pēdējā brīdī, vai balsot aizies jaunieši, cik daudzi no balsotājiem beigu beigās ļausies eksperimentiem ar jauno nezināmo un cik daudzi nosvērsies par labu daudzmaz pieņemamai prognozējamībai. Līdz ar to arī runas par ārkārtas vēlēšanām var būt vien "kā būs, ja būs" līmenī. Tiesa, tik un tā ārkārtas vēlēšanu iespējamība kā tāda jāpatur prātā, taču diez vai uz šīm vēlēšanām būtu jau jānoskaņojas iet ar tādu kā nolemtības sajūtu.

Ko tādā situācijā darīt vēlētājiem? Vispirms – noteikti iet un piedalīties vēlēšanās. Kvalitatīvas partiju sistēmas veidošanās ir tieši atkarīga no vēlētāju novērtējuma politiķu veikumam un piedāvājumam.

Un pat ja uzkāpsim uz kārtējā grābekļa, arī tas ilgtermiņā būs noderīgi – nākamreiz (cerams) būsim vērīgāki, piesardzīgāki.

Bet, lai izsargātos no nepieciešamības pēc šīm vēlēšanām rīkot vēl vienas, jo savēlētie nespēj savā starpā saprasties, katram tomēr jāpadomā, vai un cik daudz ir to partiju, ar kurām paša par vislabāko atzītā varētu rast kopīgu valodu. Visi taču gribam, lai partija, par ko nobalsojam, spēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus – to var panākt tikai, esot pie varas. Un šajā kontekstā – lai arī daži politiķi saka, ka nākamajā Saeimā nebūšot ne dalījuma pozīcijā un opozīcijā, ne arī koalīcijas padomes vai cita viedokļu saskaņošanas formāta, pret to vajadzētu izturēties īpaši skeptiski. Kāpēc? Vai varat iedomāties valdību, ko vienlīdz atbalsta visas partijas, Saskaņu un Nacionālo apvienību ieskaitot? Domāju, ka vairumam tas šķiet nonsenss. Tātad varam paredzēt, ka viena vai otra no šīm partijām no valdības galda būs atstumta. Un gan jau vēl kāda, jo ministru, Saeimas prezidija un komisiju vadītāju krēslu nav tik daudz, lai visiem tiktu tik, cik vēlas. Priekšvēlēšanu poēzija būs beigusies, sāksies pēcvēlēšanu proza.

Kas vēl jāņem vērā? Ja Saskaņa viena pati vai kopā ar kādu partneri nebūs guvusi tik pārliecinošu pārsvaru, lai veidotu valdību, līdzšinējās varas partijas, lai nezaudētu savus vēlētājus, visdrīzāk tieksies veidot valdību bez tās. Cita situācija var izveidoties, ja tiešām visi mēģinājumi veidot valdību izgāzīsies un nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas – pēc tām gan visas sarkanās līnijas varētu tikt dzēstas, atrunājoties ar bezizeju. Tad nu katram pašam lemt, cik labs risinājums tādā gadījumā būtu ārkārtas vēlēšanas.