Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs
Internets nodrošina informācijas pieejamību

Valodu šūpo emociju vētra

Latviešu valoda un citas valodas Latvijā – šī ir viena no tēmām, ko mūsu sabiedrība uztver ārkārtīgi emocionāli. Nesen sociālo tīklu vidē vētrainas vārdu kaujas izcēlās saistībā ar uzreiz divām septembra sākuma aktualitātēm – Saeimā tika apspriests tas, ka politisko aģitāciju Latvijā varētu veikt ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās, un līdz ar mācību gada sākšanos izraisījās asi strīdi par to, kādas svešvalodas būtu vērts apgūt skolēniem.

Attiecībā uz vairāku politiķu centieniem panākt, ka politisko aģitāciju var veikt ne tikai tikai valsts valodā, bet arī citās valodās, jāteic, ka tas izskatās visai savdabīgi. Ja reiz vēlētājs balso Latvijā, tad tomēr viņam vajadzētu būt pietiekamām latviešu valodas zināšanām, lai spētu uztvert informāciju šajā valodā. Diemžēl pat vēl XXI gadsimtā necieņa pret latviešu valodas apguvi ir izpaudusies visai spilgti – sākot no tās sabiedrības daļas, kas, gadu desmitiem dzīvojot mūsu valstī, tā arī nav uzskatījusi par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu pat elementāras saziņas līmenī, un beidzot ar fanātisku izdabāšanu dažam labam akadēmiskās pasaules pārstāvim, kas daudzu mūsu valstī nostrādāto gadu laikā nav atradis brīvu brīdi latviešu valodas apguvei.

Savukārt, kas attiecas uz svešvalodu apguvi skolā, tad ikvienam pieaugušajam, kurš nesirgst ar lieluma māniju, vajadzētu godīgi atzīt, ka nav viņa spēkos prognozēt to, kādu valodu zināšanas būs vajadzīgas šolaiku skolēniem pēc 20–30 gadiem. Sociālo tīklu lietotāju argumenti "man vācu valoda noder biežāk nekā franču valoda" un "vienīgā svešvaloda, kas man jebkad bijusi vajadzīga, ir angļu" nenozīmē to, ka tā būs arī šībrīža skolēniem viņu mūža gaitā. Jāatceras, ka tad, kad par globāla mēroga aktualitāti kļuva Apvienotās Karalistes Brexit, tika pieļauts, ka var notikt iepriekš neparedzētais un angļu valoda var zaudēt savu vadošo starptautiskās saziņas valodas lomu Eiropas Savienības institūcijās un pakāpeniski arī visā Eiropā, angļu valodas vietā nākot franču, vācu, spāņu vai zviedru valodai.

Pārfrāzējot uzņēmēja Normunda Berga slaveno frāzi: "Bērni, mācieties fiziku!", jāteic: "Neatkarīgi no vecuma mācīsimies valodas!" Jo noderīga var izrādīties jebkura svešvaloda. 

Mūsdienās internets nodrošina ļoti plašu informācijas pieejamību un dažādu valodu zināšanas paver iespēju šo informāciju izmantot savā labā. Piemēram, tad, kad pavasarī sākās Covid-19 izplatība visā pasaulē, tieši prasme lasīt, klausīties un saprast ziņas dažādās valodās daudziem cilvēkiem palīdzēja pieņemt loģiskus un racionālus lēmumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Par kritiku – uz tiesu?

Pēdējā laikā vērojams, ka centienus juridiski regulēt dažādas dzīves jomas pastiprina ne tikai politiķu ierosinājumi, bet arī privātpersonu rīcība.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē