Taču te pēkšņi – pārsteigums! Izrādās, ka ne jau rūpniecība, eksports un iedzīvotāju tēriņi nodrošina ekonomikas asinsriti un līdz ar to arī nodokļu maksājumus valsts budžetā, bet gan kaimiņzemes Igaunijas iemītnieku iepirkšanās alkohola veikalos Latvijā. Vismaz tāds iespaids rodas, vērojot mūsu valstī uzvirmojušo sašutumu par Igaunijas lēmumu drīzumā samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. Par "histērisko valdības reakciju" var lasīt Guntara Gūtes rakstā Kariņa kapitālā kariņa pieteikums igauņiem? 19. jūnija laikrakstā Diena. Turklāt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš mikroblogošanas vietnē Twitter uzsvēris: "Mēģināt pazemināt akcīzi un ar lētāku šmigu viņus [igauņus] atvilkt pie mums, lai arī neapšaubāmi cēls, ir ekonomiski nejēdzīgs pasākums."
Turklāt satraukumā par to, ka, ak, šausmas, igauņi vairs nebrauks pēc alkohola, ir vēl kāds aspekts – masu psihoze, kas izcēlusies mūsu valstī, var mest ēnu uz Latvijas tēlu starptautiskā līmenī. Vispirms jau mūsu politiķiem, pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem derētu atcerēties, ka Eiropas Savienībā pastāv princips – nodokļu politika ir katras dalībvalsts iekšējā lieta, un nodokļu politiku nevienai dalībvalstij nediktē ne Brisele, ne citas dalībvalstis. Izlikties nezinām šo principu ir visai savdabīgi.
Taču vēl jo svarīgāk ir apzināties, ka Latvija spēj piesaistīt atbraucējus no Igaunijas (un no citām valstīm) ar daudz ko vairāk, ne tikai ar relatīvi zemām alkohola cenām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pērn uzturējušies 169,7 tūkstoši ceļotāju no Igaunijas, un vienas dienas ceļotāji šajos datos vispār neparādās. Nudien, nevajadzētu noniecināt savu valsti un uzskatīt, ka tikai pēc lēta alkohola vien igauņi uz Latviju brauc!
Gan mūsu valstī kopumā, gan arī konkrēti pie ziemeļu robežas esošajās pašvaldībās ir daudz kā vairāk par alkohola veikaliem, ko piedāvāt atbraucējiem no Igaunijas un citām valstīm – ir pievilcīgi dabas objekti, uzmanības vērtas kultūras vērtības, daudzveidīgas izklaides un atpūtas iespējas, turklāt veikalos ir ne jau tikai alkohols, bet arī plašs citu preču klāsts. Nenoliedzami tiem Latvijas novadiem, kas atrodas Igaunijas pierobežā, tūrisma jomā ir vēl daudz ko darīt, taču derētu lepoties ar jau paveikto, nevis radīt iespaidu, ka vienīgais tūrismu veicinošais faktors ir alkoholisko dzērienu cenas.
Finansovijs
Irlielāmērāticams