Septembra beigās Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Kauņas Tehnoloģiju universitāte un Tallinas Tehnoloģiju universitāte nodibināja kopīgu zināšanu un inovāciju kontaktpunktu EIT RawMaterials Baltic Hub, kas palīdzēs Baltijas zinātniekiem un uzņēmumiem radīt konkurētspējīgas inovācijas izejmateriālu jomā. Kāds ir sadarbības galvenais mērķis?
EIT ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts – lielākā organizācija Eiropā, kas strādā ar zinātniekiem un studentiem ar mērķi sagatavot nākotnes inženierus inovatorus. Cilvēkus, kuri būs ne tikai izpildītāji, bet arī radītāji. EIT koncepcija ir – studenti var mācīties dažādu Eiropas valstu universitātēs, apgūstot inženieriju, dabaszinātni, kā arī praktiskās iemaņas, kas ir absolūti nepieciešams mūsdienās. Principā – iegūt nākotnes speciālistus, kuri būtu uzņēmēji, inovatori, tie, kas veidos Eiropas tehnoloģisko nākotni.
Šādi RTU automātiski piesakās un pretendē uz mūsu jauno talantu vietu Eiropas līmenī?
Ne tikai pretendējam, bet jau ļoti aktīvi izmantojam šo iespēju. Jau trīs gadus esam EIT klimata zināšanu un inovāciju kontaktpunkts, bet no šī pavasara – arī pārtikas nozares inovāciju kontaktpunkts. Mūsu studenti var apgūt uzņēmējprasmes, piemēram, Spānijā, izvēlēties konkrētu mācību kursu un mēnesi studēt vai iziet praksi uzņēmumā Vācijā. Mūsu students var piesaistīt nepieciešamo finansējumu sava uzņēmuma izveidei, un viņu šajā procesā konsultēs mentors no Francijas. Tiek veidota vienota Eiropas universitāšu ekosistēma. Students šajā procesā ir Eiropas cilvēks.
Kas bija šīs Eiropas idejas pamatā?
Eiropa sāka zaudēt Amerikai, kur inovāciju tradīcijas ir senas, tādēļ Eiropā izveidoja EIT, kas ir ASV Masačūsetsas inovāciju un tehnoloģiju (MIT) institūta līdzinieks. EIT piedāvā gan dažādas studiju programmas, gan praktisko zināšanu apgūšanas programmas, kas nav gluži akadēmiskās studijas, bet aktivitātes, kurās var iesaistīties gan studenti papildus studiju procesam, gan zinātnieki, gan arī industrija. Šādi sasaistām kopā zinātni, industriju un studijas. Iestājoties klimata programmā, mūsu aktivitātes bija diezgan ierobežotas, savukārt RawMaterials projektā mums tika dota brīvība. Bija tikai trīs būtiski nosacījumi – veidot šo sadarbību Baltijas mērogā, iesaistot spēcīgākās universitātes un nodrošinot dalībnieku brīvu mobilitāti.
Ik gadu vienā no Baltijas valstīm ir konference, kur satiekas industrija un zinātnieki, diskutē, varbūt pat jau apspriež konkrētu sadarbību. Mērķis – saprast, kāda Baltijas valstīs ir zinātne un industrija un kā tās spēj veiksmīgi sadarboties. Tieši Baltijas konteksts ir līdz šim nebijis mērogs. Līdz šim esam šādus sadarbības modeļus vairāk meklējuši vienas valsts ietvaros, taču kādēļ Latvijas zinātnieki nevarētu sadarboties ar Igaunijas uzņēmējiem?
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!