Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ar ceļu būvi – pret Covid-19 krīzi

Uzlabojot ceļus, mēs varam aprēķināt, cik liels ietaupījums ir katram konkrētam braucējam, – intervijā Romānam Meļņikam saka VSIA Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Kāds izskatās šis gads ceļu nozarei? Kā ietekmē Covid-19 raisītā krīze?

Šim gadam ir potenciāls būt tikpat labam, kā bija pagājušais gads, kas bija viens no labākajiem ceļu būves vēsturē, pateicoties tam, ka valdība pieņēma lēmumu par papildu līdzekļu ieguldījumiem valsts ekonomikā tieši ceļu nozarē.

Krīze nāk ar jaunām iespējām?

Tā ir aksioma, tā ir visā pasaulē, ka ir jāvirzās pretēji ekonomikas ciklam. Ja ekonomikā ir zināma lejupslīde, tad pareizi ir valstij investēt tautsaimniecībā, lai stimulētu aprites ekonomiku. Un tas ir tas, kas mums pagājušajā gadā ļoti labi izdevās. Mēs ļoti laicīgi veicām iepirkuma procedūras, ātri laidām objektus tirgū, nekavējoties maksājām par to, un tā rezultātā pagājušais gads bija ļoti labs. Prieks, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka papildus 100 miljoni eiro varētu tikt ieguldīti ceļubūves objektos arī šogad. Mēs strādājam pie tā, lai tas izdotos.

Varbūt daudzi, uz šo raugoties, nodomā, ka ceļubūve nav gluži eksporta prece kā, teiksim, kokmateriāli, ko sagatavojam, notirgojam, caur nodokļiem iegūstam budžetā līdzekļus krīzes pārvarēšanai. Kāds labums no tā, ka tieši tagad pastiprināti taisa ceļus?

Redziet, šis būtu nedaudz šaurs skatījums. Katram, kas lieto autoceļus, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, rodas zaudējumi – nepieciešams papildu laiks, degviela, ir izmaksas transporta amortizācijai. Zinām, kādi izdevumi autovadītājiem veidojas, braucot pa sliktiem ceļiem. Uzlabojot šos ceļus, mēs varam aprēķināt, cik liels ietaupījums ir katram konkrētam braucējam. Un, saskaitot to visu kopā, pagājušais gads no šādu alternatīvo izmaksu viedokļa ir ļāvis autovadītājiem būtiski samazināt šādus izdevumus.

Cik nācies runāt ar biedrības Latvijas Ceļu būvētājs priekšsēdētāju Andri Bērziņu, viņš allaž atkārtojis, ka Latvijā ceļu remonta deficīts ir ārkārtīgi liels. Un remonti ir kā bezgalīgais stāsts – kamēr vienus sataisa, citi intensīvas lietošanas iespaidā sabojājas.

Ir vairāki segmenti – galvenie ceļi, reģionālie ceļi, vietējie ceļi. Piemēram, galveno ceļu stāvoklis uzlabojas. Tie ir tie 10% Latvijas valsts ceļu, pa kuriem notiek 2/3 visas satiksmes. Plānveidīgi investējot tieši valsts galvenajos autoceļos, to stāvoklis uzlabojas. Es domāju, ka katrs to pamana. Tagad aktuāla nākamā sadaļa – reģionālie autoceļi. Tajos mēs arī, pateicoties šiem papildu līdzekļiem, pagājušajā gadā investējām, un arī šajā gadā būs vismaz 50 objektu nepilnu 400 km garumā, kas uzlabo tieši šo reģionālo autoceļu stāvokli.

Lielākā problēma mums ir valsts vietējie autoceļi, to ir ļoti liels apjoms – aptuveni 12 tūkstošu. Apmēram puse no tiem ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tur ir salīdzinoši maza satiksmes intensitāte un attiecīgi arī ieguldījumi no ekonomisko aprēķinu viedokļa diemžēl neatmaksājas.

Atliek cerēt uz labākiem laikiem?

Ko nozīmē cerēt? Nebūs neviena laimes lāča, kas mūsu vietā visu atrisinās. Mums pašiem ir sistēmiski jārisina savas problēmas. Un to mēs arī darām. Sākam ar galvenajiem ceļiem, tad ejam uz reģionālajiem autoceļiem. Ja šādi turpināsim, mēs nonāksim arī līdz vietējiem autoceļiem.

Tad pastāstiet, kādi ir plāni šim gadam. Kas mūs sagaida?

Kā kārtīgs, rūpīgs saimnieks ratus taisa ziemā un ragavas vasarā, tā arī mēs šobrīd jau gatavojamies būvdarbu sezonai – rakstām iepirkumu dokumentāciju, gatavojam iepirkumus, lai tuvākajā laikā tos izsludinātu tiem objektiem, kas mums ir iespējami papildus. Kopumā mēs šogad esam paredzējuši strādāt uz 800 km valsts autoceļu, būs 11 satiksmes organizācijas projektu, 22 tilti, tāpat arī pasūtīsim jaunu būvprojektu izstrādi. Un kopumā mēs plānojam, ka šī gada budžets mums varētu būt līdzīgs kā pagājušajā gadā – aptuveni 300 miljoni eiro.

Kaut kas jauns, nebijis paredzams? Pēdējos gados, piemēram, parādījušās akustiskās joslas uz ceļiem.

Jā, satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi tiks turpināti. Tiks veidotas šīs akustiskās ribjoslas, aprīkojums ar signālstabiņiem, notiks melno punktu likvidēšana, gājēju pāreju uzlabošana, veloceļu izbūve, lai aizsargātu mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus.

Kuri ir tie ceļi vai tilti, kas būs slēgti uz remonta darbu laiku?

Objektu būs vairāk nekā simts. Dažus varu nosaukt. Norisināsies darbi uz Rīgas–Liepājas ceļa pie Saldus – tas ir objekts, kas jāpabeidz. Vairāki objekti ir uz Rīgas–Daugavpils šosejas. Ceļa posmā Inčukalns–Valmiera vairāki objekti tiks sakārtoti. Ceram, ka Jelgavas šosejas labās brauktuves posms virzienā no Rīgas tiks sakārtots. Posms Tukuma šosejā. Darbi notiks uz ceļa no Krievijas robežas uz Rēzekni un Daugavpili. Tas bija no valsts galvenajiem autoceļiem. Ja mēs runājam par reģionālajiem autoceļiem, tad saraksts ir ļoti garš. Te varu pieminēt Kuldīgas apvedceļu, ceļu no Ventspils uz Kuldīgu, Butnāri–Saldus– Ezere, Ventspils–Grobiņa, Grobiņa–Bārta–Rucava, Kuldīga–Aizpute, Ventspils–Piltene, Talsi–Dundaga–Mazirbe. Rīgas apkaimē – Inciems–Sigulda–Ķegums, Jelgava–Tukums, Tukums–Auce–Lietuvas robeža, Jelgava–Dobele, viens posms ceļā no Ķekavas uz Skaistkalni, Jēkabpils–Lietuvas robeža... Tie ir vairāki desmit objektu.

Tika nosaukta tikai daļa no Latvijas. Skaidrs, ka visam uzskaitījumam te nav vietas.

Es arī nevaru izcelt kādu vienu objektu, kas ir pats lielākais, pats jaudīgākais. Tiesa, ja tomēr jānosauc tikai viens objekts, kurā mēs ceram nonākt līdz līgumam, tad tas ir Ķekavas apvedceļš. Mēs ceram, ka šogad noslēgsim līgumu, varēs sākt tā projektēšanu un attiecīgi nākamajā gadā arī būvdarbus. Šis ir plānots kā publiskās un privātās partnerības projekts pēc principa "projektē un būvē".

Saskaņošanu un uzraudzību tāpat veicat. Nevar gluži kaut ko uzprojektēt, kā pašiem tīk vai kā lētāk.

Protams! Kvalitātes prasības un projekta ekspertīzes prasības ar katru gadu kļūst arvien stingrākas. Mums ir savs autoceļu kompetences centrs, ar kura spēkiem veicam gan plānotas, gan neplānotas pasūtītāja pārbaudes – vairākus tūkstošus pārbaužu katru gadu. Protams, konstatējam arī neatbilstības, ir gadījumi, kad materiāls neatbilst tam, ko mēs esam prasījuši. Tad attiecīgi būvniekiem par saviem līdzekļiem šie posmi ir jāpārbūvē, tikai tad tie tiek pieņemti ekspluatācijā. Un arī, kad objekts ir pieņemts ekspluatācijā, garantijas ietvaros mēs turpinām sekot līdzi tam, kāda ir konkrētā objekta kvalitāte un, ja tiek konstatētas problēmas, garantijas laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem šīs problēmas ir jānovērš.

Ceļu būvēšanas kvalitāte uzlabojas?

Jā, pavisam noteikti. To mēs redzam vairāk nekā piecu pēdējo gadu laikā. Kopumā arī prasības, ko izvirzām kā pasūtītājs, ir augušas. Mēs esam pārliecināti par rezultātu, par ko esam maksājuši.

Tas gan ne jūsu saimniecībā, bet pašvaldību līmenī ir zināmi piemēri tam, ka par lielu naudu kaut ko taisa, tad pārtaisa un vienalga sanāk tādā kvalitātē, ka gribas teikt – labāk nebūtu ķērušies klāt. Kāpēc tā mēdz būt? Nav pietiekami daudz kvalificētu būvnieku?

Ziniet, bieži vien problēmas rodas ar to, kādu pasūtītājs paredzējis tehnoloģiju konkrētā objektā. Un, ja pasūtītājs cenšas uz tā ietaupīt, tad, protams, pastāv ļoti lieli riski. Ja mēģini par lētāku naudu dabūt maksimālu rezultātu, ja sāc iet uz kompromisiem, tad pastāv ļoti liels risks tieši kvalitātei. Noteikti ļoti svarīgi, lai būtu kvalitatīvs tehniskais projekts ar pārdomātiem, izdiskutētiem, akceptētiem risinājumiem, tikai tad objekts var nonākt līdz būvniecības stadijai.

Tāpēc jau arī mums ir svarīgi, lai mums ir spēcīgi projektu vadītāji, lai visa darbības sistēma būtu atstrādāta tā, lai mēs būtu pārliecināti par rezultātu, ko iegūsim.

Tātad visi labākie būvnieki nav emigrējuši un Latvijā vēl pieejami pietiekoši kvalificēti ceļu būves speciālisti?

Mēs pērn redzējām, ka pieaug konkurence. Iepirkumos bija vidēji pieci uzņēmumi uz līgumu, līdz ar to tieši konkurences rezultātā samazinājās cena par 27%. Protams, mēs jutām, ka parādījās jaudas problēmas gada beigās, bet var būt tas arī bija saistīts ar to, ka pagājušajā gadā lēmums par šiem papildu līdzekļiem tika pieņemts aprīļa beigās–maija sākumā, – kamēr mēs sagatavojām iepirkumus, palaidām tos tirgū, bija jau gada otrā puse. Sanāca, ka vienlaicīgi ir ļoti daudzi objekti. Protams, mēs arī kā pasūtītāji esam ieinteresēti, lai pasūtījumi nāktu vienmērīgi, lai nebūtu strauji kāpumi un kritumi, kad vienubrīd pēkšņi ir liels objektu skaits un pēc kāda laiciņa – ļoti mazs.

Šo vienmērīgumu ir iespējams regulēt? Tas noteikti saistīts ar Eiropas fondu finansējuma periodiem.

Tas būtu ļoti labi un pareizi, tas katrā ziņā ir mērķis, uz ko būtu jāiet – uz ilgtermiņa plānošanu. Labā ziņa, ka valstī jau ir vidēja termiņa budžets – triju gadu periodam.

Savukārt pārāk liela paļaušanās uz Eiropas fondu naudu nav pareiza. Vēlreiz teikšu – mums savas problēmas ir jāatrisina pašiem. Protams, ir labi, ka šos Eiropas fondu līdzekļus var ieguldīt attīstības projektos, tas notiek un notiks, bet tā nedrīkst būt pamatbāze, uz kuru balstīties. Tiem drīzāk jābūt kā attīstības projektiem ar konkrētu mērķi, ko gribam sasniegt.

Jums priekšā liels darbs ar nākamgad paredzēto brīvā tirgus atvēršanu autoceļu uzturēšanas darbiem.

Jā. Mēs šobrīd strādājam pie konkursa nolikuma. Šo piektdien mums paredzēta piegādātāju sanāksme, kur informēsim, kādu plānojam iepirkumu dokumentāciju, kādas būs kvalifikācijas prasības, kādi būs līgumu nosacījumi. Uzklausīsim par to arī potenciālo piegādātāju viedokļus. Mūsu mērķis ir, visticamāk, februārī izsludināt konkursu, lai nākamajā gadā mēs nonāktu līdz tam, ka atklāta konkursa rezultātā būtu noskaidrots, kurš veiks ceļu ikdienas uzturēšanas darbus visā Latvijas teritorijā.

Nesanāks kā ar autobusu satiksmi, ka iepirkumam seko apstrīdēšanas?

Grūti paredzēt. Skaidrs, ka no plānošanas viedokļa vienmēr jārēķinās ar pašu pesimistiskāko scenāriju, bet jādara viss, lai mēs nonākam līdz rezultātam.

Tirgus atvēršana varētu uzlabot autoceļu uzturēšanu?

Mēs sagaidām, ka konkurences rezultātā būs cenas samazinājums. Tas būtu galvenais ieguvums. Tas būtu atbalsts arī ceļu būves uzņēmumiem, kam ziemā laikapstākļu dēļ bija mazāk darba. Redzēsim, vai viņi ar šo pilno ciklu varēs nodrošināt zemākas cenas.

Top komentāri

Ādamzons
Ā
Kāpēc nevar pabeigt valsts no zīmes A 9 ceļa posmu Kalvene Skrunda???
Vai šī nav tā pati Lange,
V
kas Leņinam sūkaja, jo nekā cita nemācēja? Paaudžu paaudzēs?
čangalis
č
...būs atkal kāds ceļš uz nekurieni.... kur labākajā gadījumā dzīvo tā sauktie trūcīgie un mazturīgie, lai viņiem ērtāk aiziet uz pagastu pēc pabalsta un atnākt atpakaļ uz savu suņa būdu pēc pabalsta konvertēšanas alus bundžās
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Morālos kompasus neviens nav atcēlis(41)

Par 7 noteikumiem Jaunā Rīgas teātra aktieriem un skatītājiem, politkorektumu, brīvību un morālo kompasu režisors Alvis Hermanis intervijā Rolandam Pētersonam*.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē