"Mans plāns šajā laikā ir panākt, lai laba skolotāja atalgojums sasniegtu konkurētspējīgu līmeni - 2500 eiro mēnesī," apņēmusies Čakša.
Viņa norādīja, ka lielākie izaicinājumi izglītības nozarē nemainās, uzsverot nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti visos izglītības posmos Latvijā un ar to saistītā finansējuma palielināšanu. To nevarot skatīt atrauti no izglītības satura izstrādes, "kas savukārt prasa ne tikai papildu finansējumu, bet arī nozīmīgu laika resursu".
Kā izaicinājumu Čakša saredz arī vienotas skolas veidošanu Latvijā, kuras ieviešana tika uzsākta ar 1.septembri.
"Bērnu segregācija skolās ir jāpārtrauc. Dažādās pašvaldībās situācija ir atšķirīga. Visiem jāsaprot, ka nekādas atkāpes un acu pievēršanas uz faktisko situāciju skolās vairs nebūs," uzsvēra ministre, piebilstot, ka latviešu valodas ieviešanai skolās, kuras iepriekš realizēja mazākumtautību programmu, gan šobrīd, gan arī nākotnē tiks nodrošināts valdības atbalsts.
No jaunās valdības deklarācijas izriet, ka plānots arī piedāvāt sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, un iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm.
Tāpat valdība apņēmusies uzsākt pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs, kā arī nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.
Valdības deklarācijā pieminēta arī iekļaujošas un vienojošas izglītības vides nodrošināšana, kā arī digitālo un STEM kompetenču integrēšana tajā, lai panāktu, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās.
Kā vēstīts, no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem".
Izglītības un zinātnes ministra amats atkārtoti tiks uzticēts Čakšai.