Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gauss: airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, intervijā aģentūrai LETA sacīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina airBaltic vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā airBaltic kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

airBaltic vadītājs arī atzīmēja, ka līdz pavasarim nebūs jaunas darbinieku atlaišanas un aviokompānija turpinās strādāt ar aptuveni 1000 darbiniekiem. Taču, ja situācija neuzlabosies, būs jādomā par turpmāku izdevumu samazināšanu.

Gauss stāstīja, ka pašlaik airBaltic nedēļā ir vairāk nekā 300 lidojumu un tiek pārvadāti apmēram 10-15 tūkstoši pasažieru. Savukārt aviokompānijas ieņēmumi nedēļā ir starp 1,1 un 1,5 miljoniem eiro.

"Tas ir būtiski mazāk nekā vasarā. Vienlaikus pašlaik mūsu ienākumi spēj nosegt lidojumu izmaksas, bet mēs nepelnām un nesedzam arī visus savus izdevumus. Taču neraugoties uz zemajiem lidmašīnu piepildījuma rādītājiem, lidojuma izmaksas mēs pašlaik varam nosegt," atzina Gauss.

Viņš informēja, ka izdevumi, kurus nesedz ienākumi no lidojumiem, pašlaik veido 3,5-4 miljonus eiro nedēļā. 

"Mums, tāpat kā citām aviokompānijām, ir arī lielas fiksētās izmaksas. Tā ir situācija visā aviācijā, jo fiksētās izmaksas par lidmašīnu uzturēšanu, par darbinieku atalgojumu, par līzinga un citiem nomas maksājumiem ir augstākas nekā ieņēmumi. Taču pašlaik mēs vismaz nepalielinām savus zaudējumus, kad veicam lidojumus. Tad, kad varēsim lidot vairāk, mēs arī samazināsim šo "naudas dedzināšanas" īpatsvaru. Turklāt "airBaltic" šis īpatsvars tāpat ir mazāks, ja mēs salīdzinām ar industriju kopumā, jo mums ir salīdzinoši maza izdevumu bāze," skaidroja airBaltic vadītājs.

Gauss norādīja, ka airBaltic šo gadu plāno pabeigt atbilstoši biznesa plānam, kurā zaudējumi ir paredzēti 250-280 miljonu eiro apmērā. "Ja nenotiks nekas neparedzēts un decembris nebūs sliktāks par novembri, tad tas ir iespējams. Tomēr prognozes izteikt joprojām ir ļoti grūti, jo priekšā ir decembris un ir iespējamas novirzes no plāniem," viņš sacīja.

Vienlaikus Gauss pauda cerību, ka pavasarī jau būs jūtama Covid-19 vakcinācijas ietekme un gaisa pārvadājumi sāks atjaunoties. "Visdrīzāk, janvārī un februārī mēs vēl lielas izmaiņas neredzēsim, bet martā un aprīlī jau vajadzētu būt tā, ka arvien vairāk valstis sāk atcelt ierobežojumus, un tas nozīmēs, ka automātiski sāks atgriezties arī lidojumi," prognozēja airBaltic vadītājs.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 4.augustā finansējums tika ieguldīts un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

 

 

Top komentāri

Ar šo esam mēslos
A
Ar tā saucamo nacionālo aviokompāniju, kam piesātinātā tirgū vispār nevajadzētu būt, esam ielidojuši mūžīgas subsidēšanas purvā.
VVZ
V
Skatos, ka komentāros ļaudis jauc airBaltic un Rīgas lidostu- airBaltic ir lidsabiedrība, kurā viens no īpašniekiem ir valsts, bet lidosta ir pavisam kas cits. Bez AB lidosta var funkcionēt, tāpēc nevajadzētu lidsabiedrībā grūst iekšā kārtējos miljonus- tas ir bezjēdzīgi! Latvija bez airBaltic būtu tikai ieguvēja, jo patreiz tur ir ieguldīts tuvu miljardam no nodokļu maksātāju naudas, un vajag vēl un vēl! Pēdējais maksājums vien bija 170 miljoni. Lai bankrotē! Bez aviopārvadājumiem nepaliksim- nāks citi, kas spēj saimniekot, nevis mūžīgie pagasta nabagi.
Krējums Saldais
K
"Gauss: airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies..." . . . Atkal atņemsim invalīdiem un pensionāriem?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē