Atskatoties uz pēdējo nedēļu notikumiem un to, kas noticis ar ABLV bank – vai tiešām pilnīgi droši varam uzskatīt, ka bankas vadība, īpašnieki bija vainīgi pie šāda iznākuma? Kādēļ nenosargājām lielu vietējo uzņēmumu?
Bieži diskusijas, kas industriju ietvaros jau notiek ilgāku laiku, publiskajā telpā parādās tad, kad notiek kādi (kā šajā gadījumā) skaļāki gadījumi. Tas, ka ir jāmazina atkarība un ekspozīcija uz paaugstināta riska klientiem, nevienam nozarē nav bijis nekāds pārsteigums. Ja skatāmies uz visu pagājušo gadu – šādu diskusiju LKA ietvaros bija daudz un to rezultātā nonācām līdz skaidrai izpratnei, ka līdz 2014.–2015. gadam Latvijas bankas uzņēmās pārmērīgu riska apetīti, ko arī norādījām LKA pārskatā. Un sekojoši skatoties uz tiem riskiem, kas pastāv Latvijas finanšu sektorā, bija arī diskusijas, kas vēl nozarē jādara papildus tiem pasākumiem, ko valsts normatīvu formā pieņēma jau 2015. gadā un pēc tam sekojoši regulators, 2015. gada beigās un 2016. gadā izdodot virkni attiecīgu noteikumu. Taču visiem nozares spēlētājiem bija skaidrs, ka ar šiem pasākumiem, kas ir tikai ar normatīviem noteikti, nepietiks, lai nodrošinātu adekvātu riska ekspozīciju. Jāsaprot, ka finanšu sektorā (kā daudzos citos) atrašanās pārāk tuvu aizliegtajam nav laba prakse, jo, lai gan ir noteikta riska pakāpe noteiktām darbībām, produktiem vai pakalpojumiem, kas varbūt tiesiski ir pieļauti, tie ir pārāk tuvu robežai ar aizliegto. Tāpēc visa finanšu sektora atbilstība ir noteikta uz riska novērtējumos balstītu pieeju. Un te jau katrs tirgus spēlētājs nosaka sev vēlamo, atbilstošo riska tolerances līmeni gan attiecībā uz kredītu izsniegšanu, gan klientu apkalpošanu. Pērn vasarā strādājām, lai apzinātu riskus, kas ir jānovērš, par kuriem mums ir daudz nopietnāk jādomā, tajā skaitā izstrādājām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, kurās ir ietverti arī vairāki punkti, kas runā par sadarbību ar specifiskiem klientu segmentiem. Šajās vadlīnijās iestrādājām tobrīd augstāku standartu, nekā bija noteikts nacionālajā likumdošanā, skaidri apzinoties, ka ir kaut kādi riski, kurus tehniski uzņemties ir likumīgi.
Ar to gribat teikt, ka ABLV bank šos nosacījumus ir pārkāpusi?
Ar šo mēs pateicām, ka ir riski, kurus nozares dalībnieki tiesiski drīkst uzņemties, taču tie ir saturiski nepārvaldāmi. Un tā bija tieši sadarbība ar čaulas kompānijām, par ko šobrīd ir ļoti plaša publiskā diskusija. Šīs vadlīnijas apstiprināja LKA padomē pērn oktobrī, un tobrīd noteicām pārejas periodu līdz šā gada marta beigām, kad bija jāpabeidz šo vadlīniju ieviešana. Tā kā neviens no biedriem nebija paziņojis, ka viņi neplāno ievērot (vadlīnijas – red.), tad mums jāpieņem, ka tās darbības tika veiktas.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. arpīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Trollis JT