Laikā, kad bija ieilgusi valdības veidošana, daudzi pauda satraukumu, ka līdz ar to kavējas šī gada budžeta pieņemšana un tātad arī solītais algu pieaugums. Nu top budžets, un nozaru ministri ceļ paniku, ka nauda solījumu izpildei neesot paredzēta. Kā tā?
Pirmkārt, budžets ir politikas veidošanas spogulis. Respektīvi, ko valdība tiešām uzskata par prioritāti, tas parasti arī atspoguļojas budžetā un vienmēr nauda tam ir atrasta. Pagaidu budžets, ko mēs iesniedzām šim gadam un trīs gadiem, ir stabils, tas ir arī Eiropas Komisijas atzīts par labu esam. Tāpēc atrunas, ka nav naudas, es teiktu, ir vecas kā pasaule. Ja nevar vai negrib pildīt savus solījumus, tad mēģina vainot iepriekšējos. Taču mēs esam atstājuši ļoti labu budžetu ar ļoti daudzām iestrādēm, pat finansējumu mediķu algām atradām vēl pirms budžeta veidošanas, parādot ne tikai izdevumus, bet arī resursus, kur reāli finansējumu var iegūt. Mēs paredzējām gan līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, gan fiskālā nodrošinājuma rezervi. Mums arī bija vesela virkne ideju ēnu ekonomikas apkarošanai, kas arī ir reāls resurss.
Kur tas viss pazudis, ja ministri nu saka, ka naudas nav?
Es domāju, ka te drīzāk pie vainas ir tas, ka nav dūšas pildīt savus solījumus. Loģiski, ka ieņēmumi ir jāģenerē, vai nu izdevumus pārskatot, vai piedāvājot risinājumus, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas nav viegli – pie tā ir jāstrādā!
Redzam, ka šobrīd grib ātri pa vieglo pieņemt budžetu, nepiepūloties un, ja kas nesanāk, meklēt vainīgos.
Kā, piemēram, saistībā ar finansējumu ceļiem. Tagad ministrs sašutis, ka ceļiem neesot finansējuma. Mēs esam parādījuši, kur ir finansējums trīs gadus uz priekšu, piemēram, no akcīzes nodokļa papildu ieņēmumiem šogad klāt 25 miljoni, nākamgad 36 miljoni – tie ir milzu līdzekļi.
Un izglītības jomā? Tur ministre grasās apturēt sporta būvju celtniecību, lai tikai pildītu solījumus par algām.
Arī izglītības jomā mēs savus solījumus pildījām. Septembrī finansējumu palielinājām un arī piedāvājām redzējumu par finansējuma nodrošināšanu pedagogiem, kā solīts, atbilstoši atalgojuma pieauguma grafikam. Vienlaikus, kas Izglītības un zinātnes ministrijai ir klibojis iepriekšējos gados un nezin vai tagad būs citādi, – arī no savas puses ir jāparāda reforma, tās rezultātā radītais ietaupījums.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
mg
Pašrūnīšanas piemērs
VVZ