Paies vēl krietns laika sprīdis, līdz darba tirgū nonāks skolēni, kuri šobrīd uzsāk mācības saskaņā ar jauno kompetenču pieejā balstīto izglītības modeli, un jaunā izglītības reforma sāks nest augļus, tikmēr šodien, kā tautā saka, slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.
Uzņēmējiem nevajadzētu gaidīt, kamēr izglītības sistēma, tostarp Izglītības un zinātnes ministrija vai kāda Latvijas augstskola, piegādās līdz uzņēmuma durvīm gatavus speciālistus, bet pašiem aktīvāk iesaistīties izglītības satura veidošanā — atrodot ceļu pie skolu jaunieša, informējot viņu par uzņēmumiem vajadzīgajām prasmēm un zināšanām, radot interesi par konkrētu profesiju apguvi.
Tikko kā publicētajā starptautiskajā uzņēmējdarbības izglītības pētījumā Innovation Cluster for Entrepreneurship Education (ICEE), ko veikusi Junior Achievement organizācija Eiropā kopā ar četru Eiropas valstu, tostarp Latvijas, izglītības ministrijām, viens no secinājumiem ir, ka
uzņēmumiem būtu aktīvāk jāiesaistās izglītības saturā un Latvijā šī iesaiste ir salīdzinoši vāja.
Ir daži lielie uzņēmumi, kas nāk uz skolām un stāsta par karjeras iespējām un dažādu profesiju ikdienu, tomēr šī pieeja nav sistemātiska. Vienīgā sistemātiskā iniciatīva Latvijā, kas šobrīd patiesi darbojas un dod skolēniem priekšstatu par darba dzīvi, darba devēju prasībām, profesiju ikdienu, ir ēnu diena.
Uzņēmumiem tā ir iespēja sevi parādīt nākamajiem darba ņēmējiem — tāds kā PR instruments, ko daudzi arī izmanto. Īpaši iepriecina uzņēmumu aktivitāte reģionos, lai gan situācija nav viegla — reģionos dzīvojošie skolēni biežāk izvēlas ēnošanas vietu Rīgā vai lielajās Latvijas pilsētās. Un jaunajiem censoņiem to ir grūti pārmest.
Atsaucoties uz kādu teicienu, ka nekas nav pastāvīgs, pastāvīgas ir tikai pārmaiņas, ir jāatzīmē jaunākie pētījumi ASV, kas liecina, ka jau pēc desmit gadiem vadošā darba forma viņpus okeānam mainīsies — vairums cilvēku tiks nodarbināti kā ārštata darbinieki (freelancer), pieaugs dzīves un darba līdzsvara nozīme, būs pieprasījums pēc jaunām zināšanām un prasmēm: radošuma, kritiskās domāšanas, uzņēmīguma un digitālajām prasmēm. Domājams, nebūs ilgi jāgaida, lai šīs tendences īstenotos arī pie mums. Līdz ar to, kā vēl nekad agrāk, jauniešiem jau skolā būtu vērts paskatīties uz sevi kā uz individuālo komersantu, kura pakalpojumus kāds uzņēmums nākotnē vēlēsies pirkt.
Būtu jāatbild pašam sev uz šiem jautājumiem — "Kāpēc darba devējam izvēlēties tieši mani?'", "Kādas prasmes darba devējs sagaida?", "Ko es māku labāk par citiem?", "Ko esmu paveicis jau skolas laikā?|.
Darba devēji, kuri uzņem pie sevis ēnas, nereti aptaujas anketās norāda, ka skolēni savā pirmajā ēnu dienā atnāk bikli, dažkārt kautrējas uzdot sev interesējušos jautājumus, tomēr tie, kas ēno jau vairāku gadus, ir attīstījuši labas komunikācijas prasmes, paplašinājuši redzesloku un nostiprinājuši saikni ar reālo dzīvi.
Tāpēc ieguvēji būs tie skolēni, kuri pratīs ēnu dienu izmantot jēgpilni — savas karjeras veidošanai. Ir vilinoši pavadīt papildu brīvu dienu no mācībām skolā, ēnojot kādu slavenību vai draugu pulkā apmeklējot valsts pirmo amatpersonu darba vietas, tomēr vērtīgāk būtu šo iespēju izmantot atbildīgāk — ēnot no nākotnes profesijas perspektīvas, proti, mērķtiecīgi veidot sevi kā nākotnē pieprasītu profesionāli, noskaidrot, kas ir tās prasmes un zināšanas, kas būs nepieciešamas darba tirgū, veidot pirmos kontaktus, iedvesmoties un kļūt zinošākam.
Skola ir jāsaista ar dzīvi. Lai abpusēji vērtīga un jēgpilna izdodas šī gada ēnu diena gan skolēniem, gan darba devējiem.
Kurzeme
Mutes bajārs freelencers ibio