Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) viedoklis ir, ka lauksaimniekiem pašiem ir jāspēj vienoties par to, vai šāds fonds ir nepieciešams, un kādiem būtu jābūt tā darbības principiem, jo valsts puse neko nevēlas uzspiest.
"Tomēr tas nav viegls jautājums, un es nedomāju, ka diskusija beigsies ātri. Taču šajā rudenī par to ir jātiek skaidrībā," norādīja Gūtmanis.
Viņš minēja, ka lauksaimnieki uzskata, ka Riska fondam nevajadzētu negatīvi ietekmēt jau strādājošo apdrošināšanas sistēmu attiecībā, piemēram, uz labības apdrošināšanu. Tajā pašā laikā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka Latvijā netiek apdrošināti dārzeņu stādījumi un augļu dārzi, jo to apdrošināšana līdz šim zemniekiem ir bijusi pārāk dārga. Tāpat ir jautājums, kā rīkoties gadījumos, kad apdrošināšanas nav, bet ir radīti lieli zaudējumi.
"Es negribu nonākt tādās situācijās, kādas bija pērn, kad atnāk zemnieks, kuram krusa visu ir nokapājusi, un lūdz - palīdziet, citādi gandrīz vai jāiet kārties! Es cilvēcīgi viņa situāciju ļoti labi saprotu. Savukārt no otras puses ir zemnieks, kurš saka - pamēģiniet tikai izmaksāt atbalstu tiem, kas nebija apdrošinājušies, jo es apdrošināšanu pērku desmit gadus, pirmo reizi saņemšu atlīdzību, un tie, kas neko nav apdrošinājuši, arī saņems? Tas arī nav godīgi," stāstīja Gūtmanis.
Viņš norādīja, ka viens no diskusiju jautājumiem par Riska fonda izveidi attiecas uz to, kā tajā veikt iemaksas. Gūtmanis atgādināja, ka kādreiz līdzīgs fonds jau bija izveidots un tika atzīts par neveiksmīgu, jo dalība tajā brīvprātīga un tajā iesaistījās ļoti neliels lauksaimnieku skaits.
Tāpēc, domājot par to, ko darīt ar tiem, kuriem nav apdrošināšanas, kuri nevar apdrošināties un kuriem vajadzētu atbalstu, ir skaidrs, ka dalībai šādā fondā jābūt obligātai, uzsvēra Gūtmanis, papildinot, ka rodas jautājums, cik tajā būtu jāiemaksā un no kurienes.
Ja skatāmies, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tad pārsvarā visur strādā apdrošināšana, bet tur, kur nestrādā, risinājumi ir dažādi. Piemēram, ir arī tā, ka daļa naudas šādos fondos tiek ieguldīta no tiešmaksājumiem. Vai mēs gribam daļu no tiešmaksājumu naudas, kura jau tā ir mazākā Eiropā, ieguldīt šādā fondā? Visdrīzāk nē. Vēl viens risinājums ir, ka šādā fondā ir jāveic iemaksas visiem, kuriem pieder lauksaimniecības zeme, piemēram, viens vai daži eiro par katru hektāru. Bet tas nozīmē, ka visi lauksaimniecības zemes īpašnieki saņems papildu nodokli," norādīja Gūtmanis.
Turklāt tādā gadījumā iemaksas Riska fondā būtu jāveic arī tiem, kuri pērk apdrošināšanas polises, kā arī tiem, kuriem pieder lauksaimniecības zeme, bet viņi ar lauksaimniecību nenodarbojas.
"Tāpat lauksaimnieki uzreiz prasa - cik izmaksās šāda fonda administrēšana, kas to darīs un kas pieņems lēmumus par izmaksām no fonda? Piemēram, neviens lauksaimnieks vai lauksaimnieku organizācijas to nevar darīt, jo tas uzreiz rada interešu konfliktu. Tad to uzticēt bankām, apdrošinātājiem, valstij? Un cik tad tas maksās?" par diskusijās spriesto stāstīja Gūtmanis.
"Mēs pašlaik ar ZM esam vienojušies, ka visas organizācijas savstarpēji šos jautājumus izrunā un uzraksta savus viedokļus - vai Riska fondu vajag un, ja vajag, tad kādu. Tad nāksim kopā vēlreiz un domāsim. Taču pamata uzstādījums ir neizjaukt to sistēmu, kur pašlaik darbojas apdrošināšana," teica LOSP vadītājs.
Viņš stāstīja, ka jūlija beigu lietavās un plūdos ir skarti aptuveni 350 000 hektāru, kas ir 20% no kopējām deklarētajām lauksaimniecības zemju platībām. No tā 144 000 hektāru ir ar ziemas kviešiem, 47 000 hektāru - ar ziemas rapsi, 34 000 hektāru - zālāju, 15 000 hektāru - ar vasaras kviešiem, 1600 hektāru - ar kartupeļiem, 626 hektāri - ābeļdārzi.
Ja no labības laukiem daļu ražas vēl izdodas saglābt, tad vissliktākā situācija pašlaik izskatās ar dārzeņu stādījumiem. Kartupeļi, ja ūdens pietiekami ilgi palika vagās, sāk pūt. Savukārt burkānus un bietes ietekmē ne tikai tas, ka bija liels ūdens daudzums, bet arī tas, ka laiks bija karsts, jo tie sāk ļoti strauji augt un visdrīzāk līdz novākšanai pāraugs, kas nozīmē, ka raža būs ar daudz sliktāku kvalitāti.
Gūtmanis arī teica, ka zemnieki lielākoties apdrošinās pret lietavu nodarīto postu, tādēļ, atšķirībā no mājokļu īpašniekiem, pašlaik nav dzirdēts par strīdiem ar apdrošinātājiem par to, kā interpretēt apdrošināšanas līgumus.
Līdz šim LOSP apkopotie dati liecina, ka Latvijas apdrošināšanas kompānijām lauksaimnieki iesnieguši pieteikumus par aptuveni trīs miljoniem eiro. Zemgalē lielākoties caur "Latraps" lauki ir apdrošināti pie kādas Vācijas kompānijas, un tur pieteikumi visdrīzāk būs par pieciem miljoniem eiro.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā pagājušā gada īpaši nelabvēlīgos laika apstākļus un to izraisītās sekas, ZM secinājusi, ka atsevišķām lauksaimniecības nozarēm, piemēram, augļkopībai un dārzeņkopībai ir grūtības sevi pasargāt pret dabas katastrofu riskiem. Tāpēc ZM organizē diskusijas par Riska fonda izveidošanu, kas darbotos uz riskiem un nozarēm, kurās nav pieejama vai pietiekami labi nestrādā apdrošināšana.