Pieņemu, ka daudzi arī pēc oficiālās varas maiņas partijā nesaprot, kurš tad īsti kontrolē KPV LV partiju un Saeimas frakciju. Kā jūs plānojat praksē realizēt savu jauno – partijas valdes priekšsēdētāja – amatu?
Es domāju, KPV LV frakcijai ir jāizvēlas jauns vadītājs, kurš vadīs politisko virzienu Saeimā, un kopā ar viņu jau mēs vadīsim kopējo darbu uz jaunu partijas ideoloģiju, kas vairāk vērsta uz parasto cilvēku, mazo un vidējo uzņēmēju. Mans pirmais darbs būs sakārtot partijas struktūru, izveidot spēcīgas reģionālās nodaļas un jau lēnām gatavoties Saeimas vēlēšanām, veidot komandu uz nākamo Saeimu. Pirmkārt, mums arī jāveido partijas budžets, jo līdz šim viss notika haosā, ko es (līdzšinējam, nu no partijas jau izslēgtajam KPV LV līderim – red.) Atim Zakatistovam pārmetu, ka tā nedrīkst darīt, ka jābūt skaidrībai: kam, kas, cik un par ko, cik kurš drīkst tērēt. Es arī neesmu no tā uzskata piekritējiem, ka visa nauda, ko mums valsts piešķir, ir jāiztērē. Es nāku no uzņēmēju vides un zinu, ko nozīmē katru centu nopelnīt.
Mums partijā ir cilvēki, kas vairāk tuvi Saeimas frakcijai un ministriem, un ir tādi cilvēki kā parastie biedri, kuri grib darboties, bet nebija sadzirdēti. Tāpēc, es domāju, tas iekšējais konflikts arī radās un Zakatistovam bija jāaiziet. Viņš nemācēja komunicēt ar biedriem, un tā pati problēma iepriekš bija arī Artusam Kaimiņam un Aldim Gobzemam – vienkārši viņi pēc vēlēšanām aizmirsa to komandu, kura ar viņiem strādāja uz vēlēšanām, ieguldot līdzekļus un darbu.
Varbūt Zakatistovam bija ideja, bet viņš to nevienam partijā neprezentēja, nestāstīja, tikai gāja uz priekšu – ''frakcija to zina, un mēs ejam uz priekšu''. Bet partijā ir vairāki simti aktīvo biedru, viņiem arī ir kaut kāds savs viedoklis, savas idejas – es uzskatu, ka mums viņi ir jāuzklausa. Valdes vēlēšanas parādīja, ka partijā galvenais ir biedri, ka viņi realizē varu partijā.
Cik ilgā laikā jūs cerat atrisināt jautājumu par jaunu Saeimas frakcijas vadību, un ar kuru jūs vēlētos strādāt komandā?
Šis jautājums, es uzskatu, tiek vilkts garumā, jo es jau trešdien aicināju to izskatīt, bet citi uzskata, ka vēl nav norimušas emocijas pēc partijas kopsapulces un tagad to nebūtu labi darīt. Šo jautājumu frakcijā uz balsojumu var uzlikt tikai frakcijas vienīgā amatpersona – priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens –, un es ceru, ka tuvāko nedēļu laikā viņš to izdarīs.
Tas nozīmē, ka jūs esat pārliecināts par vairākuma atbalstu frakcijā?
Man nav vajadzīgs vairākums, man ir vajadzīgs cilvēks, kurš vada frakciju, cilvēks, ar kuru man būs jākomunicē. Man vēl aizvien nav grūti ne ar vienu no partijas komunicēt. Es neuzskatu, ka būtu kaut ko noziedzies, – jā, es saņēmu vairākuma balsis, bet tāpēc, ka es reāli gāju un komunicēju ar biedriem. Es šādu kopsapulci gribēju sasaukt jau agrāk, bet to nedarīju, jo uzskatīju, ka tas nebūs pareizi pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Biedru atbalsts man ir, viss ir noticis likumīgi, ne no viena man nav bail, nekāda vara frakcijā man nav jāiegūst – man vienkārši vajag cilvēku frakcijas vadībā, ar ko komunicēt. Bet tam ir jābūt arī cilvēkam, kurš ies pārstāvēt frakciju un runāt arī valdības koalīcijas sadarbības padomē.
Un ja par frakcijas priekšsēdētāju ievēlētu kādu no Zakatistova nometnes?
Nūū... es domāju, ka es arī ar tādiem cilvēkiem atradīšu kaut kādu kompromisu, es neesmu uz kara takas. Bet es domāju, ka, tā kā neviens neaizgāja no frakcijas kopā ar Zakatistovu, tad viņa cilvēku tur nav. Vienkārši tie cilvēki līdz šim bija ar viņu kopā, viņam uzticējās. Pirms kāda laika sapulcē, kurā piedalījās gan partijas domes, gan frakcijas cilvēki, mēs nācām ar trim priekšlikumiem valsts budžetam, kurus Zakatistovs noraidīja. Bija arī frakcijas cilvēki, kuri tos atbalstīja, un, es domāju, viņu atbalstu sev tagad savukārt nesagaidīja Zakatistovs.
Bet, kad es runāju ar ietekmīgiem Jaunās Vienotības (JV) politiķiem, viņi ar pārliecību saka, ka tieši Zakatistovs personīgi premjeram nodrošina KPV LV frakcijas balsis Saeimā. Un tam ir arī reāls apstiprinājums, jo ne jau kādu citu iemeslu dēļ JV viņam turpinātu nodrošināt ietekmīgo parlamentārā sekretāra amatu vienā no savām ministrijām – Finanšu ministrijā.
Zakatistovam, es domāju, nav nekādas ietekmes Saeimas frakcijā. Es gan esmu dzirdējis, ka šajās dienās viņš ir šādos tādos jautājumos iejaucies, bet es domāju, kā būs jauns frakcijas priekšsēdētājs, šis jautājums JV būs jārisina ar viņu, nevis ar Zakatistovu. Ja JV grib saglabāt Zakatistovu Finanšu ministrijā, tas varbūt viņiem ir izdevīgi, jo, es domāju, Zakatistova kungs izdarīja visu melno darbu, iznesot uz sevis visas jaunās nodokļu izmaiņas, kuras prezentēja Atis Zakatistovs, nevis Jānis Reirs.
Ar Zakatistova iejaukšanos jūs domājat neveiksmīgo mēģinājumu pagājušajā nedēļā no frakcijas izslēgt deputāti Ievu Krapāni?
Nē, es nedomāju. Es domāju, tās bija Geidāna (KPV LV Saeimas frakcijas deputāta Aivara Geidāna, kurš šo jautājumu virzīja – red.) paša emocijas.
Bet tas, iespējams, būtu nostiprinājis Zakatistova pozīcijas frakcijā.
Jā, nu varbūt, varbūt. Bet tas neizdevās.
Acīs krītoši bija, ka partijas kopsapulcē, kurā jūs ievēlēja vadībā, nepiedalījās divi no trim KPV LV ministriem – ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vispār un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ar attaisnojošu iemeslu, jo bija aizņemts darbā. Ar runu uzstājās tikai labklājības ministre Ramona Petraviča. Tas viss liek uzdot jautājumu, vai partija vispār kontrolē savus ministrus.
Man ar Vitenbergu par to bija neliela sarakste. Jānis teica, lai viss nosēžas, norimst un viņš ir gatavs tikties un visu izrunāt, un strādāt. Viņš teica, ka paliek partijā. Man pirmais jautājums bija, vai viņš tiešām paliks partijā, jo es viņu aicināju pieslēgties kopsēdei (tā Covid-19 dēļ notika attālinātā režīmā – red.), es pats arī nevarēju pieslēgties, jo uz tās sākuma brīdi vēl biju izslēgts no partijas un pēc tam, kad mani atjaunoja, tik ātri nevarēju saņemt piekļuvi. Ar Sandi man bija saruna pirms kopsēdes, viņa vienīgais uzstādījums bija: ļaujiet man strādāt, ļaujiet man pabeigt manus iesāktos darbus. Es teicu, ka noteikti atbalstu viņu viņa darbos.
Bet, nē, nē, es nedomāju, ka mēs nekontrolētu kādu ministru, mums arī viņi nav jākontrolē. Biedru kopsēdē viņiem bija jādod kaut kāda sava atskaite, tas nebija smuki. Bet tur jau vēl bija Zakatistova kunga boikots kopsapulcei, kas ietekmēja kaut kādā mērā, jo viņš pats arī atvienojās brīdī, kad tika nobalsots par jaunu dienaskārtību.
Kad es paskatos uz KPV LV ekonomikas ministra biroju, pirmais, kas lec acīs, – ka viņa biroju vada kādreizējā Jaunās Vienotības ministra Arta Kampara biroja vadītāja Gita Priede. Tas ir politiski ietekmīgs amats, bet to ieņem citas partijas cilvēks. Vai tad, kad jūs publiski esat izteicies, ka KPV LV nevajag būt par JV filiāli, jūs domājāt tikai Zakatistova kunga fenomenu vai plašāk?
Es biju domājis plašāk. Es redzu, ka mums arī ministrijās ir problēmas ar Jaunās Vienotības kadriem, kas ir mūsu ministriem diezgan tuvu. Man būs pārrunas, protams, ar Jāni (Vitenbergu – red.) un visiem pārējiem. Sanda (Ģirģena – red.) komanda mani apmierina, esmu to redzējis darbībā frakcijā un citur. Bet ar Jāni mēs pārrunāsim, kādas ir iespējas tomēr mums uzticamus cilvēkus, nevis Vienotībai šādos politiskos amatos virzīt. Tas ir politisks amats, un jau iepriekš, kad Jānis izdarīja šo izvēli, man bija pretenzijas. Es to jautājumu pacēlu valdē, teicu, ka tas nav labi, uz to man Zakatistova kungs atbildēja, ka katrs ministrs ir pats par sevi un partija nedrīkst traucēt viņam strādāt.
Jūs uzteicāt iekšlietu ministru, bet es daudz un bieži no jūsu partijas cilvēkiem esmu dzirdējusi aizdomas, ka Ģirģena kungs varētu būt savukārt tuvāks Jaunajai konservatīvajai partijai, arī pateicoties kādiem saviem komandas cilvēkiem un Jura Juraša kunga ietekmei.
Nē, tās ir muļķības. Es esmu Sandim pat par šo uzdevis jautājumu, bet tā patiešām nav, un Sandis to man vēlreiz apstiprināja.
Tad kopumā jūs ar KPV LV ministru darbu valdībā esat apmierināts?
Ir atsevišķas lietas, kas mani neapmierina, bet tas viss ir izrunājams. Manuprāt, mūsu partijas ministriem līdz šim arī nebija tādas kopējas diskusijas. Zakatistova politika man likās tāda, ka viņš it kā visus atbalsta, bet tajā pašā laikā nemāk apvienot un veidot komandu. Līdz ar to frakcijas deputāti un valdības ministri neredzēja tos cilvēkus, partijas biedrus, kas aiz viņiem stāv. Ministri nejuta aizmuguri, kas viņiem ļautu stingrāk uzstāt valdībā uz savām prasībām un neatkāpties. Zakatistovs vienmēr partijas sēdēs solīja, ka tagad jābūt klusiem, jānogaida, bet tad kaut kad, pēc budžeta pieņemšanas, pēc kaut kā vēl mūsu partijas intereses arī tiks apmierinātas. Nekas no tā netika saņemts, kamēr beigu beigās viņš zaudēja uzticību. Tā tas bija ar nekustamo nodokli vienīgajam mājoklim un daudziem citiem mūsu vēlētājam svarīgiem jautājumiem.
Jūs minējāt, ka partija jūsu vadībā pavērsīsies ar seju pret mazo un vidējo uzņēmēju. Kā šāda politika saskan ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, kurus šobrīd realizē valdība un tātad arī KPV LV ministri? Tur viss saskan?
Covid-19 mums ir jāierobežo, jo savādāk, ja mēs iesim tālāk bez ierobežojumiem, mums agri vai vēlu pie tā būs jāatgriežas. Inficēto skaits aug un nekritīsies, ja mēs neko nedarīsim. Jo ātrāk sabiedrība būs vesela un to neapdraudēs Covid-19, jo ātrāk ekonomika atsāks strādāt. Uzņēmēju atbalsta programma šobrīd ļoti nāk pretī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, es uzskatu, varbūt pat mazāk lielajiem uzņēmumiem, par ko arī vajadzētu padomāt, jo, ja kādā novadā atlaiž 1000 darbinieku, tas ir liels trieciens. Bet mazie un vidējie tiešām tiek atbalstīti no valsts puses, tie, kas maksājuši nodokļus un strādājuši kaut cik legāli. Tur nevajadzētu sūdzēties. Jā, šie ierobežojumi aizliedz daudziem strādāt, bet savādāk, es uzskatu, nevar. Redzot, kas notiek veikalos, es pats no tiem izvairos un izvēlos mazākus veikaliņus tuvāk mājām.
Bet, ja mēs paraugāmies objektīvi, valdības pieņemtie ierobežojumi ir pulka mīkstāki, nekā tika apspriests. Es zinu, starp uzņēmējiem ir arī alternatīvs viedoklis, ka varbūt nevis bezgalīgi vilkt kaķi aiz astes, bet labāk drastiskākus ierobežojumus, toties ar cerībām, ka tie tiks ieviesti uz īsāku brīdi.
Es esmu no tiem, kas arī domā, ka mēs varētu saspiesties ciešāk un tiešām varbūt ātrāk un stingrāk ierobežot šo vīrusu. Bet mēs nedrīkstam no sākuma ierobežot cilvēkus un tikai pēc tam lemt, kā palīdzēt. Atbalstam, es uzskatu, ir jānāk vienlaikus. Daudzas kļūdas ir tajā, ka no sākuma ir ierobežojumi un tikai pēc tam domā, kā palīdzēt. Cilvēkiem ir skaidri jāzina, kādu atbalstu viņi saņems, bet ir arī jābūt skaidriem sodiem par ierobežojumu pārkāpšanu. Bet, jā, es arī esmu no tiem, kas uzskata, ka vajag uztaisīt uz divām trim nedēļām stingrākus ierobežojumus, lai mēs varētu ātrāk atgriezties pie normālas dzīves. Jo, šādi velkot, man izskatās, mēs neko nesasniegsim. Nonāksim lēnām tikai pie vēl lielāka saslimušo skaita slimnīcās.
Tad, kad es no jums dzirdu, ka valdības atbilde uz Covid-19 principā lielos vilcienos ir adekvāta un ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atbalsts tiek sniegts, es atceros, piemēram, Gobzema kunga atbalstītāju kritiskos komentārus šai valdības politikai. Vai tas nozīmē, ka jūsu vadībā KPV LV vairs netieksies pēc protesta vēlētāju balsīm?
Protesta balsotājs, teiksim tā, ir arī dažāds un nav tas pats, kas seko Gobzema kungam. Neapmierinātība ir par to, ka nav diskusijas un nav skaidrs, uz ko mēs ejam. Jo patiešām, kad bija pirmais Covid-19 vilnis, es zvanīju gan Ramonai (labklājības ministrei Petravičai – red.), gan Saeimas deputātiem un teicu, ka ir jābūt skaidram plānam: mums aizliegs šo, bet, ja saslimstības rādītāji būs tādi, tad mums atļaus to. Lai cilvēkiem būtu skaidrs, uz ko gatavoties. Bet, kad tev katru ceturtdienu un piektdienu jāsēž tā kā uz adatām un jāgaida, ko tad nu mūsu Ministru kabinets nolems, tad cilvēkiem rodas neapmierinātība. Tā ka tas protesta vēlētājs, es domāju, daļēji pie mums atgriezīsies. Tie ir cilvēki, kuri ir tālu no politikas un vienkārši grib normāli dzīvot, un viņi vēl ir uzrunājami. Pēc partijas kopsapulces es Facebook esmu saņēmis kādas 80 vēstules, kurās cilvēki pauž vēlmi iestāties partijā. Tā ka es domāju – daļu vēlētāju balsu mēs atgūsim.
Jūs arī esat paudis, ka partijai jābeidz par katru varīti stutēt valdība. Šobrīd KPV LV, lai gan iekļuva varā ar protesta balsīm, ir kļuvusi par tādu koalīcijas stuti, bet pie mazāka šķīvīša un uz mazāka krēsliņa un visu laiku tiek izsmieta par populistiem un kritizēta par nekompetentākiem ministriem.
Nu, mums ir jāmainās visur, jo mēs nevaram būt, es vēlreiz atkārtoju, kādas partijas filiāle – mums ir jābūt pašiem par sevi, un es uzskatu, ka mums nav jāturas par katru varu, ka galvenais šeit ir valdība. Es arī nesaku, ka jāiet prom no valdības, bet tur jābūt ambīcijām, tām ir jābūt. Kaut kur dzirdu runas, ka mūsu ministru skaitu vajagot samazināt – nu to mēs nepieļausim nekādā variantā. Mēs veidosim jaunu partijas ideoloģiju, Saeimas frakcija tur piedalīsies, un būs lietas, kuras mēs ar saviem ministriem vēlēsimies sasniegt valdībā. Būs mums sava dienaskārtība, uzdevumi, kurus virzīsim Ministru kabinetā. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir dažas izmaiņas, kuras mēs gribam panākt, tostarp nodokļu sistēmā. Domāju, jaunā ideoloģija, mūsu mērķi uz nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām tiks prezentēti tuvāko mēnešu laikā.
Jūs atbalstāt partijas identitātes maiņu, arī nosaukumu Par cilvēcīgu Latviju?
Jā, es atbalstu. Bija vēl otrs nosaukuma variants, ko es atbalstīju, – Neatkarīgā apvienība. Es balsojumā nevarēju piedalīties, bet atbalstu kopsapulcē nobalsoto nosaukuma variantu.
Ko jūs atbildētu tiem kritiķiem, kuri partijas vadības nomaiņā saskatīja reiderisma elementus kaut vai tāpēc, ka virzītie balsojumi netika publiski argumentēti un radīja iespaidu, ka iepriekš ir izlemti kaut kur citur?
Nu, tā jau nebija. Ja atceramies, balsojums par Zakatistova izslēgšanu guva tikai vienas balss pārsvaru. Bija, protams, lietas, par kurām es personiski biju iepriekš uzrunājis biedrus, – par kopsapulces darba kārtības izmaiņām, jo Zakatistova kungs mani uz to brīdi bija izslēdzis no partijas. Daudzi, kurus es uzrunāju, teica, ka ir vīlušies Zakatistova kungā un vairs nevēlas būt mūsu partijā. Viņš lika šķēršļus kopsapulces sasaukšanai, nācās sūtīt ierakstītas vēstules, tika liegta pieeja aktuālajam biedru sarakstam, biedri netika informēti par šādu iniciatīvu. Iespējams, cīņa par kopsapulces sasaukšanu radīja nepareizu priekšstatu, bet iepriekšējā partijas vadība man nedeva citu iespēju, biju situācijas ķīlnieks.