Reitingus ietekmē arī digitālā vide. Saruna ar Elitu Mīlgrāvi

Vai digitālajā vidē iegādātā mūzika atšķiras no tās, ko Latvijā pērk CD ierakstos vai atskaņo radio?

Viennozīmīgi atšķiras! Digitālajā TOP parādās arī tādi mūzikas žanri, kurus, piemēram, radio atskaņo samērā maz – hiphops, reps. Šo mūziku vairāk klausās jauniešu auditorija, kuri daudz vairāk izmanto tieši digitālās vides iespējas, tāpēc arī loģiski, ka viņu gaume koriģē virtuālajā vidē pieprasītās mūzikas kopējās tendences. Savukārt runājot par kompaktdisku formāta mūzikas pārdošanas datiem – te jāatgādina, ka Latvijā patiesībā tā īsti nekad nav bijusi pilnīga statistika par pārdotajiem mūzikas CD, jo neviens nav spējis apkopot visus mūzikas CD pārdošanas datus. Pirms kāda laika Latvijas Radio 2 veidoja pārdotāko CD topu, taču arī viņu dati tika balstīti uz divu vai trīs mūzikas ierakstu veikalu sniegto informāciju. 

Cik lielā mērā digitālā vide ietekmē mūzikas industrijas paradumus un tradīcijas? Sākotnēji tika pausts ļoti daudz kritikas par šīs vides kaitējumu mūziķiem, kuru ienākumiem tika iecirsts būtisks robs mūzikas ierakstu nelegālās lejuplādes dēļ.

Pašā sākumā internets vispār tika uztverts kā liels bieds, taču pēdējos gados mūzikas industrijas attieksme pret digitālo vidi ir krasi mainījusies no kādreizējā teju pilnīga nolieguma līdz pat tam, ka šobrīd pat mūzikas ierakstu kompānijām pašām pieder mūzikas straumēšanas vietnes. 

Kad tika izgudrots televizors, tika prognozēta kinoteātru aiziešana nebūtībā. Tomēr, kā redzam, sevišķi šobrīd Latvijā kino piedzīvo pat būtisku uzplaukumu. Velkot paralēles – vai mūzikas jomā kompaktdiski un cita veida fiziskie datu nesēji nezaudēs sacensībā ar digitālo vidi?

Mūzikas ieraksti kompaktdisku formātā aizvien aizņem savu noteiktu nišu un noteikti vēl ilgi būs mūzikas cienītāju pieprasīti, tieši tāpat kā papīra formāta grāmatas – par spīti tam, ka savulaik daudzi uzskatīja, ka papīra grāmatas ļoti ātri mūsu ikdienā aizvietos digitālizētās grāmatas. Kā redzams – nekas tāds nav noticis.