Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +19 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 7. jūlijs
Maruta, Alda

Rīgas Stradiņa universitāte gatava lēcienam

Pie atbilstoša finansējuma universitāte sevi saredz pasaules labāko augstskolu piecsimtniekā. Par šīm ambīcijām, kā arī iecerēm attīstīt studiju programmas, pētniecību, starptautisko un digitālo jomu Rolandam Pētersonam stāsta RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Kādi ir jūsu secinājumi par nupat notikušo augstākās izglītības pārvaldes reformu? Cik veiksmīgi ir sākušas darboties RSU jaunās institūcijas?

Mēs esam viena no augstskolām, kurās šis process notika ļoti raiti – savlaicīgi izvēlēti 11 iekšējie un ārējie padomes locekļi, tostarp arī no ASV, Polijas un Vācijas. Visi ir atzīti eksperti savās nozarēs, gan sociālajās zinātnēs, gan veselības aprūpē un medicīnā. Reformas ietvaros mēs arī esam ievēlējuši Satversmes sapulci, Senātu un izveidojuši jaunu likumdošanas bāzi. Uzklausot padomes locekļu ieteikumus, esam pieņēmuši jaunu RSU Satversmi un to nodevuši ministrijām saskaņošanai. Šobrīd strādājam pie attīstības stratēģijas 2022.–2027. gadam, kas iezīmē RSU kā vēl atpazīstamāku starptautiski atvērtu Eiropas universitāti.

Ir būtiski, ka padome ne tikai izvirza ieteikumus augstskolas attīstībai, bet attiecībās ar nozares ministriju (Veselības ministriju – red.) ieņem konkrētu nostāju – ir nepieciešams finansējuma palielinājums pētniecībai, studiju programmu modernizēšanai un tālākai internacionalizācijai.

Esam pierādījuši savu varēšanu visās trīs šajās jomās. Par RSU starptautiskumu jautājumu nav – katrs ceturtais mūsu students ir no ārvalstīm, lielākoties Vācijas un Skandināvijas, un viesprofesoru ir 20%. Domnīca Certus jau 2020. gadā aplēsa, ka RSU ārvalstu studentu pienesums Latvijas IKP tuvāko trīs gadu laikā veidos 438 miljonus eiro, un jau tobrīd Certus izglītības politikas veidotājiem ieteica RSU attīstīt kā izglītības un pētniecības ekselences centru.

Arī starp vietējiem studentiem un Latvijas iedzīvotājiem kopumā tiekam augstu vērtēti, jo jau sesto gadu ieņemam līderpozīcijas Kantar veidotajā augstskolu reputācijas topā. Tas atspoguļojas arī mūsu studētgribētāju skaitā, kas aizvadīto piecu gadu laikā ir audzis par 78%. Mums izdodas aizpildīt vietas arī sociālajās zinātnēs, kur pamatstudijās līdz šim gadam nebija nevienas valsts finansētas budžeta vietas. Beidzot gan ir novērtēta programmu un mācībspēku kvalitāte, un Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi 60 budžeta vietas sociālo zinātņu studentiem.

Starptautiski skatoties, prestižajā augstskolu reitingā Times Higher Education RSU ierindojas 501–600 pasaules labāko universitāšu vidū, un no Baltijas šajā reitingā vēl ir tikai Tartu Universitāte, kuras finansējums no valdības puses ir nesalīdzināmi lielāks. Starptautiski svarīgs ir arī akadēmisko un pētniecības institūciju reitings SCImago Institutions Ranking, kur starp Latvijas augstskolām esam līderpozīcijās. No Baltijas valstu augstskolām šajā reitingā atkal līderis ir Tartu, kas vēlreiz pierāda, ka laba mašīna iet izcili tad, kad tajā lej labu degvielu!

Taču, runājot par augstskolu reformu, jāatzīst, ka Saeima un Ministru kabinets veica tikai pirmo soli – pārveidoja augstskolu pārvaldību un izveidoja jaunu augstskolu tipoloģiju, atbilstoši kurai RSU ir zinātnes augstskola. Ko politiķi neizdarīja, un kas noteikti ir jāizdara – jāpabeidz augstākās izglītības un zinātnes likumdošanas bāzes izstrāde un pieņemšana. Uz sliekšņa stāv divi ļoti būtiski likumi, kurus šī Saeima pat nesāka izskatīt – Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likums, kā arī Zinātnes universitāšu likums.

Kā ir ar solīto augstskolu finansējuma palielinājumu pēc reformas?

No augstskolām tiek prasītas ne vien augstas vietas pasaules universitāšu reitingos, bet arī ļoti augsti rezultāti pētniecībā, inovāciju veidošanā, digitalizācijā. Tam ir nepieciešams finansējums, par ko Latvijā dzird daudz diskusiju, taču būtībā joprojām gandrīz neesam izkustējušies no nāves punkta, kurā atrodamies jau kopš 2008. gada. Viedokļi dažādos līmeņos un auditorijās šobrīd ir visdažādākie – sākot ar to, ka katram Latvijas jaunietim jāgarantē budžeta vieta, līdz tam, ka pat budžeta studentiem jāmaksā līdzmaksājums, jāņem kredīts.

Mēs kā sabiedrība kopumā šobrīd ejam cauri sarežģītam posmam, mūs skar globālie un drošības izaicinājumi, briestošā ekonomiskā krīze. Pagājušajā nedēļā uzklausījām RSU strādājošo novērtējumu augstskolas vadības aktivitātēm, kur kā prioritāte izvirzās atalgojuma problēma, neskatoties uz to, ka pie mums tas ir krietni augstāks nekā citās augstskolās. Mums ir jāspēj pieņemt sociāli atbildīgus lēmumus, kas ļautu nepazaudēt augsti profesionālos pasniedzējus un zinātniekus un pārdzīvot rudeni, ziemu un nākamo pavasari. Esam ļoti noraizējušies, vai RSU šo ārkārtīgi smago problēmu spēs atrisināt, un ceram uz atbildīgu valsts lēmumu par sociālā atbalsta spilvenu sabiedrībai.

Protams, tiem, kam iet grūtāk, tas varētu būt biezāks, tiem, kuriem klājas labāk, tas varētu būt plānāks, bet šis spilvens sabiedrībai ir nepieciešams. Uztraucoša ir arī enerģētisko resursu krīze – apkures, gāzes, elektroenerģijas cenas. Te palīdzētu, piemēram, ēku siltināšana, par ko daudzkārt esam rakstījuši nozares ministrijai, taču diemžēl atbalsts nav gūts. Problēmu ir daudz, bet mēs šo augstākās izglītības reformu kopumā nenorakstām. Sākums ir jēgpilns, bet pagaidām jāpieliek otrais solis. Dodiet augstākajai izglītībai 2% no IKP, dodiet zinātnei 1% no IKP! Padariet budžeta studiju vietu rentablu, nevis kā tagad, kad valsts pusi apmaksā, bet pusi mēs esam spiesti segt. Augstskolai ir ierobežots resursu daudzums, un vienā brīdī arī valsts budžeta students kļūst tai neizdevīgs. Lai nodrošinātu augsta līmeņa studiju programmas, ietvertu digitalizācijas, simulācijas komponentes, orientāciju uz industriju, ir nepieciešams nopietns finansējums.

Nesen piedalījāties sanāksmē 6 pret 6, kur tikās Latvijas lielāko augstskolu un populārāko politisko partiju pārstāvji. Vai saredzējāt politiķu izpratni par problēmām, ar kurām nākas sastapties augstskolām?

Es redzu šo izpratni. Redzu gan arī, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, pirms kurām politiķi bieži stāsta to, ko vēlētāji grib dzirdēt. Pretimnākšana augstskolām vismaz vārdos ir bez robežām – darīsim visu, naudu dosim, palīdzēsim pētniecībai, digitalizācijai, neierobežosim ārvalstu studentu skaitu, lai gan vēl nesen daži politisko spēku pārstāvji teica, ka ārzemju studenti pazemina Latvijas augstākās izglītības sistēmas kopējo līmeni. Par laimi, šobrīd politiķi ir vienoti tajā, ka augstākās izglītības eksports, internacionalizācija, mobilitāte, augsta līmeņa pētniecība, pieeja industrijai, vienlīdzība pret visiem studentiem ir lietas, uz ko jātiecas.

Vai viņi arī piekrita jūsu tēzei par augstākās izglītības finansējumu 2% apmērā no IKP?

Tik skaidri viņi to nesauca, lai gan opozīcijas deputāti šai domai tuvojās. Bet, protams, sarunas bija par mērķiem iespēju robežās, jo ārējie izaicinājumi ir ļoti mainījušies. Karš Ukrainā, enerģētikas krīze, arī no Covid-19 pandēmijas mēs tikai rāpjamies ārā. Taču politiķi neapšaubāmi teica – mēģināsim, meklēsim iespējas, mēs jūs saprotam! Saprotam, ka augstākās izglītības reforma prasa atbilstošu finansējumu. 

Kāda situācija RSU šobrīd ir ārzemju studentiem, ņemot vērā pandēmijas un tagad arī kara Ukrainā ietekmi? Vai šie negatīvie globālie procesi nav mazinājuši interesi par studijām Latvijā?

Ārzemju studentu interese par RSU arī šobrīd ir ļoti augsta. Pērn 44% no kopumā 2530 ārvalstu studentiem mums bija skandināvi, 33% – vācieši. Interese ir tik liela, ka mums ir trīs līdz četru pretendentu konkurss uz vienu vietu. Tie ir ļoti labi studenti ar augstu motivāciju, kuriem savā mītnes zemē nav paveicies ar valsts apmaksātu studiju vietu. Vienlaikus, piemēram, Vācijā šobrīd ir 4000 ārstu vakanču.

Ārvalstu reflektantiem piemērojam ļoti nopietnu centralizēto eksāmenu rezultātu izvērtējumu. Viņi novērtē iespēju studēt pie mums, kas pirmām kārtām notiek mazās studentu grupās. Mums grupā ir astoņi līdz 12 studenti, Vācijas universitātēs ir 30–50 studentu grupas. Pie mums notiek apmācība reāos apstākļos, "pie pacienta gultas", bet studenti Vācijā nereti slimniekus redz no slimnīcas gaiteņa. RSU ir augsti attīstītas digitālās un simulāciju tehnoloģijas. Mēs bijām pirmie Baltijas valstīs, kas medicīnā sāka ieviest simulāciju tehnoloģijas. Sākumā tās bija tikai lelles vai mulāžas, tagad mēs jau runājam par katastrofu simulācijām, dažādu notikumu izspēli. Ieviesām simulēto slimnīcu ar tehnoloģijām un aktieriem, kuri savām lomām tiek speciāli sagatavoti. Kamēr nav nokārtotas prasmes uz simulāciju tehnoloģijām, mūsu studenti netiek tālāk pie pacienta – tās ir investīcijas pacienta drošībā.

Runājot par digitalizāciju, Covid-19 laikā mēs bijām līderi Latvijā, faktiski jau pirmajā dienā pārkārtojoties uz attālinātām studijām. Mēs darbojamies e-vidē ar ļoti sarežģītiem simulāciju un digitālajiem instrumentiem. Mūsu studenti kārto simulāciju eksāmenus arī attālināti, viņi mājās saņēma individuāli adresētu simulāciju komplektu un pandēmijas laikā kārtoja pat valsts eksāmenus, izmantojot automatizētu eksāmenu uzraudzības platformu.

Mūsu kolēģi regulāri brauc pieredzes apmaiņā uz ārzemēm. Nesen mūsu universitātes grupa kopā ar citu augstskolu kolēģiem viesojās Bufalo un Bostonas universitātēs, Masačūsetsā un Jeila universitātē, kur secinājām, ka šis tas no tā, ko mēs darām digitālajā un simulētajā vidē, vēl nav ieviests pat ASV.

Pēdējā vērienīgā mūsu simulācija noritēja kopā ar NATO 72 stundu garumā, kad uz Liepājas šosejas nolaidās lidmašīna, lai it kā glābtu pacientu. Līdz ar to mūsu iespējas var tikt izmantotas ne vien studentu apmācībai, bet arī aizsardzības jomā, militārajā medicīnā. Mēs bijām pirmie, kuri pandēmijas pirmsākumos sagatavoja simulētos scenārijus, un mūsu komanda ar šiem scenārijiem apbraukāja lielākās Latvijas slimnīcas, pasargājot daudzu mediķu veselību vai pat dzīvību.

Būtiski, ka mēs strādājam ne tikai saviem studentiem, bet arī industrijai, zinātnei, tehnoloģiju pārnesei. Palīdzam veidot jaunus produktus, kas palīdz gan diagnostikai, gan ārstēšanai, gan militārās medicīnas vajadzībām, kā jau tas klasiskai zinātnes universitātei pienākas.

Šobrīd ir aktualizējusies tēma par vidusskolas beidzēju līmeni dabaszinātnēs. Cik laba ir jūsu medicīnas studiju virzienu reflektantu sagatavotība? Vai ir kādas atšķirības starp latviešu reflektantiem un ārzemniekiem?

Divās skolās – Rīgas 41. vidusskolā un Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā – RSU vada specializētas klases ar novirzienu veselības aprūpē un medicīnā. Runājot par kopējo sagatavotības līmeni STEM priekšmetos, jāsaka, ka mūs mazāk interesē fizika un matemātika, bet vairāk bioloģija un ķīmija. Solidarizējoties ar Rīgas Tehnisko universitāti, kas runā par obligāto fizikas gala eksāmenu, mēs esam priecīgi, ka mūsu reflektantiem pārbaudījumu ķīmijā un bioloģijā ir iespēja nokārtot. Taču skaidrs, ka līmenis Latvijas skolās ir ļoti dažāds, tas ir atkarīgs no tā, kāda skolā ir vide, vai ir augsti kvalificēti pedagogi.

Bez jau pieminētā mēs attīstām vēl divus lielus projektus, lai paaugstinātu mūsu reflektantu sagatavotību. Viens ir Jauno mediķu akadēmija, kur daudzu gadu gaitā ir izgājuši cauri jau tūkstošiem reflektantu. Konkurss vidusskolēniem, kas vēlas šajā akadēmijā iestāties, ir ievērojams. No šī gada darbu ir uzsākusi arī Jauno mediķu akadēmijas farmācijas skola, kurā mēs liekam ļoti pamatīgu uzsvaru uz visiem STEM priekšmetiem.

Pēdējo piecu gadu laikā reflektantu skaits RSU ir palielinājies par 78%. Mēs šajā ziņā esam absolūts līderis starp Latvijas augstskolām. Ja atsevišķas augstskolas nespēj ar pirmo piegājienu aizpildīt pat savas valsts budžeta vietas, tad mums «laužas» gan uz valsts budžeta finansētajām vietām, gan tām, kuru studentiem pašiem jāmaksā. Un konkurss ir milzīgs. Piemēram, programmā Uzturs tie ir 38 pretendenti uz vienu vietu, Medicīna – 6,5, Fizioterapija – 21, bet Zobārstniecība – 11 uz vienu vietu. Rezultātā RSU nonāk ļoti jaudīgi reflektanti. Mēs varam kā ķiršus no tortes atlasīt teicamniekus, un problēma ar masveida zināšanu trūkumu STEM priekšmetos mums nepastāv.

Vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri jūt, ka zināšanas nepieciešams papildināt, mēs nodrošinām četru mēnešu speciālu kursu. Pastāv arī individuāli risinājumi, piemēram, privātie mentori – vecāko gadu studenti, kuri brīvprātīgi palīdz saviem jaunākajiem kolēģiem.

Kā jūs ir ietekmējis karš Ukrainā un ukraiņu bēgļu pieplūdums Latvijā?

Mēs esam patriotiska augstskola, un jau no pirmās kara dienas esam atbalstījuši Ukrainas tautu. Esam atvēruši mūsu kopmītnes ukraiņu bēgļiem, desmit pie mums studējošajiem ukraiņu studentiem līdz 50% samazinājuši studiju maksu. Esam viņiem nodrošinājuši kopmītnes bez maksas, esam pieņēmuši un izmitinājuši arī viņu radiniekus, mūsu pasniedzēju kolektīvam pievienojušies trīs ukraiņu kolēģi. Protams, ir liels skaits jauniešu, īpaši medicīnas studentu, kuri vēlētos pāriet uz RSU. Šobrīd esam saņēmuši vairāk nekā 100 iesniegumu, izvērtēšanā ir ap 20, no kuriem 13 uzrādījuši ļoti augstus sekmības rādītājus. Un mēs esam gatavi sniegt iespēju studēt par samazinātu studiju maksu, jo skaidrs, ka Ukrainas jauniešiem nav paceļamas tās mācību maksas, kas skandināvu vai vācu studentiem.

Ar kādu skatu raugāties nākotnē?

RSU sevi saredz pasaules labāko augstskolu piecsimtniekā un mēģinās tajā iekļūt, turpinot investēt studiju programmu modernizēšanā, pētniecības izcilībā un cilvēkresursu politikā. Mērķtiecīgi ejam plašumā starptautiski, koncentrējoties uz apmācību centru izveidi ES valstīs un strādājot pie filiāles attīstīšanas Vācijā. Taču tam nepieciešams valsts atbalsts atbilstoši mūsu tipoloģijai – zinātnes universitātei.


Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15.jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

"Neņemtos neko prognozēt ilgāk par dienu"

Par situāciju degvielas tirgū, nākotnes prognozēm un Latvijas iespējām pārlaist krīzi Rolanda Pētersona saruna ar Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.

Dati ir, sistēmas nav

Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, – šī frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama bieži. Tomēr neizpaliek arī bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvi...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē