"Mēs esam iegājuši nestabilitātes periodā, kuru definē vispirms jau karš Ukrainā, bet arī Ķīnas ietekmes pieaugums, kā arī klimata pārmaiņas, kas rada spiedienu uz daudziem pasaules reģioniem un var izraisīt jaunu bēgļu pieplūdumu," skaidroja Sārts.
Līdz ar to neesot ko sevi mānīt un solīt Latvijai mierīgu, paredzamu nākotni.
Viņš arī norāda, ka Ukrainas armijai sakaujot Krieviju, Baltijas valstīm vēl aizvien pastāvēs drošības riski.
"Krievijas zaudējums karā novedīs pie nestabilitātes Kremlī un visā Krievijā. Mēs redzam virkni neatkarīgu varas centru - armija, drošības dienesti, Jevgeņija Prigožina komandētie "vāgnerieši", "Rosgvardija". Nestabilitāte Kremlī var novest pie šo grupējumu cīņas par varu. Tā nav laba ziņa Baltijas valstīm," sacīja Sārts.
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs kā ticamu scenāriju novērtēja iespēju, ka varas maiņu Krievijā varētu kontrolēt Federālais drošības dienests un spēka struktūras.
"Ir parādījušies jauni spēcīgi spēlētāji, piemēram, Prigožins, kura rīcībā ir viņam absolūti lojāls bruņots resurss - "Vagner", kas ir privāta militāru algotņu armija," norāda Sārts.
Attiecībā uz militāriem draudiem Latvijai eksperts uzsver, ka karš Ukrainā Krievijas militāro veiktspēju ir novājinājis uz tuvākajiem desmit gadiem. Tomēr viņa ieskatā nenoteiktību rada neziņa, kā tieši notiks varas pārņemšana Krievijā, kādas būs dažādo grupējumu cīņas un to iznākums.
Taujāts, cik lielā mērā Latvijas sabiedrība, kā pilsoņu kopums, ir gatava šai nestabilitātei un jaunajiem izaicinājumiem, Sārts norāda, ka "starp mums, protams, ir Latvijai nelojāli cilvēki, bet Krievijas visvarenības mīta sabrukums viņu skaitu ir samazinājis".
"Gravitācijas centri šiem cilvēkiem mainās, jo varenās Krievijas mīta sabrukums licis daudziem atsalt," teica NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs.