Šī gada 2. ceturksnī IKP gada pieaugums sasniedza 5,2%, šie ir tā saucamie sezonāli neizlīdzinātie dati. Par situāciju ekonomikā spriežot pēc šī mērījuma, šķiet, ka izaugsme paātrinās, gada 1. ceturksnī šis indikators bija 4%. Savukārt sezonāli izlīdzinātais pieaugums 2. ceturksnī ir palēninājies. Ja gada sākumā to vērtēja 4,9% līmenī, tad 2. ceturksnī tas varētu būt nedaudz virs četriem procentiem (šie aprēķini mainīsies, ienākot jauniem datiem).
Lēnāks ir arī pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Sešus ceturkšņus pēc kārtas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu auga vismaz par 1,4%, kas ir izcils sasniegums. Šī gada 2. ceturksnī izaugsme piebremzējās līdz 0,8%. Finanšu pakalpojumu eksporta sašaurinājumam, kā arī neveiksmīgu sakritību virknei rūpniecībā ir bijusi ietekme. Šo faktoru ietekmei 3. ceturksnī mazinoties, izaugsme ceturkšņu griezumā atkal varētu paātrināties.
Ir labi, bet var vēl labāk
Maijā un jūnijā šķita, ka martā publicētā Luminor prognoze par IKP pieaugumu Latvijā šogad (4,2%) būs jāsamazina, taču šobrīd tā izskatās lieliski. Šķiet, ka izaugsme gadā kopumā varētu būt pat nedaudz straujāka, kaut lēnāka par gada pirmajā pusē sasniegtajiem 4,6%. Taču tā jau ir matu skaldīšana, jo līdz gada beigām vēl ir pieci mēneši, kas mūsdienās ir ļoti ilgs laiks. Nākotnes gaidu gaišajā pusē ir "dabiskā" ekonomikas cikla attīstība lielāka optimisma, tātad straujāka patēriņa un investīciju kāpuma virzienā. Savukārt risku pusē ir pēdējā laikā bieži pieminētie politiskie riski un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi.
Šobrīd nevar apgalvot ne to, ka izaugsme paātrinās, ne arī to, ka notiek pretējais. Ekonomika aug spēcīgi, turpinot kausēt lielās krīzes atstāto negatīvo nākotnes gaidu ledus kluci cilvēku prātos, taču tas notiek lēnām. Detalizētāka informācija par ekonomikā un jo īpaši darba tirgū notiekošo ļauj vismaz cerēt, ka tā izrādīsies tikai "iesildīšanās". Te gan ir runa par optimistisko scenāriju, jo prognozēt ir grūti, jo īpaši nākotni.
Ir jāskatās visa datu kopaina, lai saprastu, ka populārie vērtējumi par potenciālo jeb ilglaicīgi uzturamo IKP pieauguma tempu, kas it kā esot ap trīs procentiem, ir ārkārtīgi nosacīti. Tajos ir ļoti liela "apļveida" loģikas deva, jeb pārāk tālejošu secinājumu izdarīšana uz pagātnes notikumu bāzes. Iedzīvotāju skaits pagātnē ir samazinājies, taču augot ekonomikai, tas atkal var paātrināties, tādējādi palielinot izaugsmes potenciālu un tā tālāk.
Jau ir zināms, ka šī gada pirmajā pusē nodarbinātības pieaugums ir paātrinājies, par spīti vispārējām runām par darbaspēka trūkumu. Tāpat ir zināms, ka pasažieru neto plūsma lidostā un trīs jūras ostās četros ceturkšņos līdz šī gada vidum kļuva pozitīva pirmo reizi kopš 2005. gada jeb datu pieejamības sākuma.
Strauji aug būvniecība, bet, vai ilgtspējīgi?
Uzmanību pelna arī dažādu nozaru attīstības temps. Gada pirmajā pusē celtniecība augusi vairāk nekā par 30%, bet apstrādes rūpniecība tikai par aptuveni 3%. Tam ir jāpievērš uzmanība, bet situācija vēl nav bīstama. Būvniecības pieauguma temps nav ilgtspējīgs, taču tas nenozīmē, ka sasniegtais būvniecības apjoms nav ilgtspējīgs. ES fondu finansējums mazināsies, taču naudas ienākšana nozarē no citiem avotiem var pieaugt. Ievērojot lielo potenciālo pieprasījumu pēc kvalitatīviem mājokļiem un ļoti zemo mājsaimniecību parādsaistību līmeni, ir iespējams spēcīgs mājokļu celtniecības bums. Rūpniecības jaudu noslodze ir sasniegusi vēsturiski augstāko punktu, jaunu jaudu izvietošanai vajadzēs jaunas ēkas.
Rūpniecības pieauguma temps ir problēma. Daļēji to risinās nozares struktūras maiņa, kāpjot strauji augošās metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī ķīmijas ražošanas īpatsvaram. Daļēji šo problēmu risinās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta kāpums. Tie var pildīt lomu, kuru ekonomikā tradicionāli pilda rūpniecība - atvest naudu no ārzemēm. Rūpniecībai nākotnē nebūs tāda loma kā politikas veidotāju iztēlē - ekonomikai, tā teikt, var būt pašai savi ieskati par to, kā panākama lielāka labklājība.