Pie kādu plānu un uzdevumu īstenošanas strādājat a/s Repharm?
Būtībā turpinu strādāt veselības aprūpes sistēmā. Tikai pašlaik uzņēmumu grupā, kurā ir ne vien daudz augsta līmeņa speciālistu, bet arī daudz dažādu ideju, ko īstenojot ieguvēji varētu būt ne tikai cilvēki, kuriem ir kādas veselības problēmas, bet arī valsts kopumā. Veselības uzņēmumu grupā Repharm ir apvienojušies neatkarīgi pārvaldīti vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru darbības centrā ir dažādas iedzīvotāju veselības aprūpes vajadzības. Daudzpusīgus ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņem a/s Veselības centru apvienība poliklīnikās, plašu ambulatoro pakalpojumu spektru var izmantot vairāk nekā piecdesmit Centrālās laboratorijas filiālēs Latvijā. Nepieciešamais medikamentu un citu aptiekas produktu klāsts līdztekus ar farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem pieejams Mēness aptiekās (a/s Sentor farm aptiekas). Pieprasītus farmaceitiskos produktus ražo a/s Rīgas farmaceitiskā fabrika, bet a/s Recipe Plus darbības sfēra ir medikamentu un higiēnas preču vairumtirdzniecība. Veselības aprūpes sistēmā ir svarīgas visas iepriekšminētās jomas, savukārt grupas priekšrocība ir tā, ka tajā strādājošie speciālisti spēj solidāri vienoties komandā kopīgam mērķim. Grupas uzņēmumi iepriekšējos gados ir īstenojuši daudz dažādu pasākumu pacientu un speciālistu izglītošanai, jo rezultāts vistiešākajā veidā ir atkarīgs no katra konkrēta cilvēka zināšanām. Uzkrātā pieredze ir labs pamats vairākām idejām par to, kā uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Perspektīvā tās varētu pārtapt konkrētos priekšlikumos un ierosinājumos, paturot prātā, ka būtiskākais veselības aprūpē ir cilvēks, kura veselības jautājumu risināšanā iesaistās dažādi speciālisti, strādājot ar vienotu mērķi atbalstīt un panākt labāko rezultātu. Veselības aprūpe ir ļoti daudzšķautņains mehānisms, kurš ietver veselības stāvokļa monitoringu, profilaksi un ārstniecību visos tās etapos. Šajā sarežģītajā mehānismā katram speciālistam ir sava loma un nozīme. Piemēram, jautājumos par medikamentiem un to lietošanu farmaceits ir tas speciālists, kurš savas profesionālās kompetences dēļ cilvēkam var vislabāk palīdzēt. Tāpēc Mēness aptiekas piedāvā bezmaksas tiešsaistes farmaceitiskās aprūpes konsultācijas. Izmantojot šādu iespēju, pacients var uzzināt jebkuru informāciju par medikamentiem, par to savietojamību un iespējamām blaknēm. Lai gan šobrīd bezmaksas tiešsaistes farmaceitiskās aprūpes konsultācijas nodrošina eksperti ar lielisku zināšanu bagāžu un lielu praktiskā darba pieredzi, šī iespēja vēl pilnībā netiek izmantota.
Bet cilvēki visbiežāk taču aptieku apmeklē klātienē jau ar receptēm!
Tā ir. Taču šajā situācijā vēl jo vairāk ir nepieciešama zināšanām un darba pieredzes bagāta farmaceita sasniedzamība. Proti, nereti cilvēki, apmeklējot dažādus ārstus, iegūst nevis vienu pieeju, bet gan vairākas, kuras savā starpā atšķiras, reizēm pat izslēdz viena otru. Proti, dokumentos jau ir konkrēti aprakstīta metodika, bet dzīvē nav vienotas, atbildīgas pieejas pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai. Dzīvē pacients nonāk situācijā, kurā viens speciālists izraksta vienus medikamentus, bet otrs pavisam citus, pie trešā speciālista pacients vairs nespēj precīzi atcerēties un nosaukt viņam iepriekšējo ārstu izrakstītos preparātus. Nereti tieši aptiekā pacients pie farmaceita vēršas ar vairākām receptēm. Šādā brīdī svarīgi, lai aptiekā būtu profesionālis – farmaceits, kurš varētu secināt, vai izrakstītie medikamenti ir savietojami, un, ja nav, tad kāds būtu optimāls risinājums, kas, protams, būtu meklējams sadarbībā ar ārstējošo ārstu. Līdzīga aina veidojas arī situācijās, kad pacients finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visus vajadzīgos medikamentus un tāpēc uz aptieku dodas tikai ar daļu no receptēm vai katru recepti izmanto citā aptiekā. Bieži farmaceiti nemaz nezina par visiem konkrētam pacientam izrakstītajiem medikamentiem, reizēm pat ar pretēju iedarbību. Šo sistēmu pilnveidojot, farmaceiti ne tikai palīdzētu pacientam, bet arī savā ziņā atslogotu valsts struktūru darbu, vienlaicīgi valsts atbalsts šajā virzienā būtu nozīmīgs ieguvums visiem.
Kā vērtējat situāciju, kad šogad daudziem cilvēkiem bija pārsteigums par to, ka aptiekas vairs nepārdod konkrētu medikamentu, bet citu, jo svarīgāks ir nevis nosaukums, bet gan tajā esošā aktīvā viela?
Nenoliedzami, ka šajā situācijā farmaceitiem darba apjoms pieauga tieši izskaidrošanas jomā. Modelis, kuru Latvija sāka iedzīvināt šogad, pasaulē ir jau daudzus gadus un sevi ir pierādījis. Protams, kā jebkurš jauninājums, arī šis daudziem raisīja ne tikai neizpratni, bet arī bažas. Tajā pašā laikā aptiekās ir profesionāli darbinieki, kuri cilvēkiem skaidroja viņu ieguvumus un vienlaikus arī palīdzēja atrisināt problēmas. Protams, gan Latvijā, gan ārzemēs ir cilvēki, kuriem, mainot medikamentu (nevis tajā esošo aktīvo vielu), rodas kādas nevēlamas blaknes. Vienlaikus ir kārtība, kādā šo problēmu iespējams atrisināt. Valsts zāļu aģentūra strādā atbildīgi un tāpēc arī nav pamata apšaubīt medikamentu drošību, efektivitāti un kvalitāti, ja iepriekšējā, varbūt ļoti pierastā nosaukuma medikamenta vietā tagad tiek izsniegts cits. Gandrīz vienmēr tas nozīmē, ka pacientam tas ir tikpat efektīvs, kvalitatīvs un arī lētāks. Manuprāt, aptiekas ar šo izskaidrošanas darbu ir sekmīgi tikušas galā, taču tas prasījis ne mazums farmaceitu pūļu un šis darbs ir jāturpina.
Kā vērtējat Veselības ministrijas virzīto noteikumu projektu par aptieku izvietojuma kritērijiem? Vai tie neietekmēs konkurenci un nesamazinās pakalpojumu pieejamību pacientiem?
Primāras ir pacientu intereses – medikamentu pieejamība, bet tajā pašā laikā jāsaprot, ka aptieku pieejamība lielajās pilsētās un reti apdzīvotos lauku rajonos ir ļoti atšķirīga. Ir vēlme atvieglot aptieku atvēršanu laukos, taču tas nav ekonomiski izdevīgi, jo iedzīvotāju skaits rūk un šis process turpināsies. Ir ekonomiski pamatoti aprēķini, kas liecina, ka uz 4000 iedzīvotāju var sekmīgi darboties viena aptieka. Jāņem vērā, ka pandēmijas izplatības ierobežošanas laikā bija atļauta medikamentu piegāde mājās un tas ir rīks, ko var sekmīgi izmantot līdzīgās krīzes situācijās, kā arī attālinātos lauku reģionos, kur tuvumā nav nevienas aptiekas vai tās filiāles. Šo instrumentu sekmīgi darbināt gan var tikai lieli sociāli atbildīgi uzņēmumi. Turklāt pacientu drošības nolūkos jābūt ļoti uzmanīgiem ar medikamentu tirdzniecību internetā, kur, kā zināms, ir ļoti liels zāļu viltojumu risks. Tāpat nevar būt nosacīti dubultstandarti – viens drīkst, bet otrs ne. Runājot par aptiekām pilsētās ar pieblīvētu aptieku izvietojumu –, raugoties uz piedāvāto projektu, pirmajā brīdī šķiet, ka varētu būt vēlme pārdalīt tirgu. Ja rezultātā kādam parādīsies iespēja īstenot pārdali, tad tie noteikti nebūs farmaceiti, kaut arī teorētiski tam būtu jābūt farmaceitu interesēs, bet praktiskā darbība tiek virzīta uz to, ka farmaceiti ieguvēji nebūs. Šādā situācijā rodas jautājums, kāpēc tas tiek darīts un kā interesēs tas būs, un vai vispār tas vajadzīgs. Manuprāt, bez tirgus liberalizācijas, kas tikai radītu pamatīgu haosu, kādam ir interese pārdalīt aptieku tirgu. Provizoriski paredzams, ka topošo MK noteikumu ietvarā tiks slēgtas aptuveni 250 aptiekas, jo tās pēc nomas līguma termiņa beigām vairs nevarēs pārvietot. Iedzīvotājiem tas nozīmē ilgāku stāvēšanu rindās un garāka ceļa mērošanu līdz aptiekai, kas nav racionāli, kā arī neveicinās konkurenci. Par to, kā veicināt medikamentu pieejamību, tuvākajā laikā iesniegsim savus priekšlikumus.
Kādas ir Covid-19 mācības?
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!