Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Kariņš: ES un NATO nepieciešama diskusija par vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu

Eiropas Savienībā (ES) un NATO ir nepieciešama diskusija par vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Ungārijas izmantotās veto tiesības ES centieniem sniegt Ukrainai finanšu atbalstu.

Viņš sacīja, ka pēc Ungārijas rīcības Eiropadomes sanāksmē, kur tika lemts par iestāšanās ES sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu, kā arī par finansiālu atbalstu Ukrainai, nākas uzdot jautājumu, vai NATO un ES, pieņemot lēmumus, vienmēr ir jābūt vienprātībai. Ārlietu ministra ieskatā, vienbalsības principam lēmumu pieņemšanā ir gan savi plusi, gan savi mīnusi.

Pēc ārlietu ministra paustā, NATO pamatos iebūvētajam vienprātības principam ir jēga. Piemēram, iedarbinot 5.pantu, partneri vienojas, ka uzbrukums vienai vai vairākām militārās alianses dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Kariņa ieskatā, nebūtu loģiski, ja kāda no dalībvalstīm nobalsotu pret savu iesaisti. Tāpat vienbalsībai jābūt lemjot par NATO vai ES paplašināšanos.
"Manuprāt, ES ir nepieciešama diskusija, vai visos gadījumos, kur vajadzīga vienbalsība, tā ir attaisnojama vai nav. Piemēram, Ungārija bloķē finansiālu atbalstu Ukrainai, kamēr pārējās ES dalībvalstis grib palīdzēt Ukrainai. Ir divas iespējas. Pirmā, vai nu tuvāko mēnešu laikā ar Ungāriju panāk vienošanos un tā neizmanto savas veto tiesības. Otrā, izmantot citu mehānismu, kur 26 dalībvalstis piekrīt atbalstīt Ukrainu," sacīja ārlietu ministrs.
Kariņš sacīja, ka Latvijai kā salīdzinoši mazai valstij iepretī lielākajām ES dalībvalstīm var šķist, ka veto kartīte žaketes kabatā ir laba lieta, jo to var izmantot jebkurā brīdī. Viņš norādīja, ka pamatā valstis šīs veto tiesības neizmanto, jo tam nereti ir diezgan negatīvas sekas. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka, ES paplašinoties, šādi izaicinājumi, kad viena valsts var bloķēt ES lēmumu pieņemšanu, matemātiski palielināsies.
 
Viņš atzīmēja, ka trīsdesmit gadu garumā Latvijā valdība pēc valdības ir bijušas konsekventas virzienā uz dalību ES un NATO, taču nevar izslēgt, ka nākotnē ir iespējams nonākt situācijā, kad Latvijas valdība varētu strādāt pret vairākuma iedzīvotāju interesēm, bloķējot ES to lēmumu pieņemšanu, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrība atbalsta.
 
"Diskusijai par vienbalsības principu ES lēmumu pieņemšanā ir jānotiek gan Latvijā, gan kopā ar citām ES dalībvalstīm. Iepriekšējai Polijas un pašreizējā Ungārijas valdībai bija domstarpības ar Eiropas Komisiju par tiesiskuma jautājumiem. Pašreizējā Polijas valdība šajā jautājumā ir mainījusi nostāju par 180 grādiem," sacīja Kariņš, piebilstot, ka ES nostāja tiesiskuma jomā pasargāja Polijas pilsoņu vairākumu, kas domāja citādāk nekā tā laika valdība.
 
Kariņš uzsvēra, ka valstis, izveidojot ES un NATO, labprātīgi un tālredzīgi ir atdevušas daļu savas suverenitātes drošības dēļ. Viņš skaidroja, ka NATO samitā Viļņā tika pieņemti jaunie aizsardzības plāni, kas patlaban tiek īstenoti dzīvē.
"Zināmos apstākļos mūsu bruņotie spēki iekļaujas NATO pavēlniecības ķēdē. Varētu jautāt, kāpēc kādam citam ir tiesības lemt par to, ko mēs darām. Ja skatāmies plašākā kontekstā, tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt efektīvu 31 dalībvalsts sadarbību," sacīja ārlietu ministrs, atzīmējot, ka Latvijas suverenitāte un neatkarība ir nodrošināma esot daļai no ES un NATO.
Jau vēstīts, ka samitā, kas 14.decembrī notika Briselē, ES dalībvalstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība.
 
Orbāns bija draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem. Kāds Eiropas diplomātiskais avots aģentūrai AFP pastāstīja, ka Orbāns piekritis neatrasties telpā, kad pārējie 26 dalībvalstu līderi atbalstīja vienprātīgo lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu, taču viņš nobloķēja finansiālās palīdzības pakotni Ukrainai.
 
Kā ziņots, ES strādā pie plāna, lai piešķirtu Ukrainai 20 miljardus eiro, apejot Ungāriju, gadījumā ja ar Budapeštu neizdosies vienoties, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.
 
Kā sacījuši laikraksta sarunbiedri, ES dalībvalstis ar augstiem kredītreitingiem uzņemsies finanšu garantijas attiecībā uz kopējo budžetu. Tas ļaus Eiropas Komisijai kapitāla tirgos aizņemties nepieciešamo summu un sniegt palīdzību Ukrainai.
 
Atšķirībā no ieceres piešķirt naudu no ES budžeta, kam pretojas Ungārija, šim plānam nebūs nepieciešama visu ES valstu piekrišana. Dažām valstīm garantiju piešķiršanai būs nepieciešama parlamentu piekrišana. ES vēlas procedūru pabeigt līdz martam.
 
Kā cits variants ES tiek izskatīta iespēja piešķirt Ukrainai lētus īstermiņa kredītus. Atbilstoši šai shēmai Ukraina 2023.gadā jau saņēmusi 18 miljardus eiro. Šim variantam būs nepieciešama ES valstu vairākuma atbalsts, norāda laikraksts.
 
No ES lēmuma ir atkarīga Starptautiskā Valūtas fonda jaunas finansējuma daļas piešķiršana Ukrainai 900 miljonu dolāru apjomā, vēsta "Financial Times". Tas ļaus Kijivai nedrukāt naudu budžeta deficīta segšanai, kas savukārt draudētu ar inflācijas pieaugumu, teikts publikācijā.
 
14.decembrī ES samitā Ungārija nobloķēja 50 miljardus eiro vērtas ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Tagad ES plāno atgriezties pie šī jautājuma ārkārtas samitā 1.februārī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viedoklis vai vadlīnijas?

Prestižajā un ļoti ietekmīgajā ASV starptautiskās politikas izdevumā Foreign Affairs lasāma plaša publikācija ar nosaukumu Uzvaru nevar aizstāt. Amerikas konkurence ar Ķīnu ir jāuzvar, nevis jāpārval...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē