Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Tēma

Cirks bez cirka © DIENA(7)

Sensenos laikos cirkā populāri bija liliputi un bārdainas sievietes. Tagad tā vairs nav, taču mūsdienās neviens īpaši nepārdzīvo, ka arī teātris vairs nelīdzinās sengrieķu teātrim. Māksla attīstās. Un ar cirku ir tieši tāpat. Ēkas slēgšana, jauna vadītāja meklējumi un Saeimā virzītais likumprojekts par savvaļas dzīvnieku aizliegumu mainīs Rīgas cirka veidolu uz visiem laikiem.

Mīla pie frontes līnijas © DIENA

Leģionāra Dāvida Buša (23.03.1909.–29.09.1981.) jau sen kā vairs nav starp mums, taču par viņa dzīvi Otrā pasaules kara laikā joprojām stāsta nu jau pajukusi rūtiņu klade, kurā vīrietis dienu pa dienai aprakstījis apkārt notiekošo. Starp sprāgstošu bumbu blāzmām sirds toreiz radusi mierinājumu mīlestībā, kurai gan nebija lemts garš mūžs.

Ņems no senču gudrībām © DIENA(3)

Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.

Septiņas zemes un viena saule © DIENA(3)

Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?

Gavēnis nav diēta © DIENA(6)

Kādēļ cilvēki gavē? Kā jau katru gadu pavasarī, avīžu un žurnālu slejas un arī internetā atrodamie raksti būs bagāti ar skaidrojumiem, kas ir gavēnis, no kurienes tas cēlies un kā izpaužas. SestDiena mēģina uz gavēni un gavēšanu palūkoties nedaudz citādi, kaut, iespējams, atsevišķos punktos tas sakritīs arī ar tradicionālo redzējumu.

Sarunāties ar vecvecvecvectēvu © DIENA(3)

Sava dzimtas koka pētīšana kļūst par arvien populārāku nodarbi – socioloģisko pētījumu gan par to nav, bet pilsētā un arhīvā "tā runā" un pamatoti, jo uz visiem pieprasījumiem pēc informācijas nemaz nevar uzreiz atbildēt. Cik daudz var izpētīt paša spēkiem, un kādas ir iespējas saņemt palīdzību no profesionāļiem? Varbūt dzimtas koka pētījums ir labākā iespējamā dāvana sev un tuviniekiem, gaidot Latvijas simtgadi.

Runā vietējais Ķīnas mūris © DIENA(3)

Par Ķīnas mūri iesauktā necilā paskata, bet milzīgā apjoma dzelzsbetona dzīvojamā ēka Purvciemā maz atšķiras no citiem līdzīgiem padomju laika Rīgas namiem. Garām skrienoši kaimiņi, par kuriem zināms tikai tas, ka tie reizēm māk padot labrītu, tantes uz soliņiem, kuras domā, ka par visiem zina visu, un pa kādam nerātnākam pusaudzim ar krāsas baloniņu, kurš naktīs atbrīvo sevī dusošo mākslinieku. Taču, gluži kā īstais Ķīnas mūris, kura ikkatrā pakāpienā mīt stāsts, arī šā nama sienas aiz katra dzīvokļa durvīm slēpj simtiem cilvēku piedzīvoto, bet plašākai publikai nepateikto. Vismaz līdz šim. Šos stāstus atklāt mēģināja režisore Krista Burāne izrādē Robežas. Lai gan izrādes jau beigušās, ne tikai tās skatītāju, bet arī varoņu – Purvciema iedzīvotāju – iespaidi par dalību tajās turpina dzīvot, viņu stāsti nekur nepazūd un arī rosina uz pārdomām – cik atvērti ikdienā esam, un kādas robežas paši sev būvējam.

Nēģu ēnā © DIENA(12)

Pērnajā decembrī Rīgā, likteņupē Daugavā, vietā, kuru ar neapbruņotu aci var pārraudzīt gan no tiltiem, gan Zemkopības ministrijas ēkas, tika atklāts, ka kāds zvejnieku kooperatīvs ir "nedaudz" pārcenties un atļauto 126 nēģu murdu vietā upē izlicis 1766 murdus. Tātad – 14 reižu vairāk, nekā atļauts. Vispār jau licence bija, vienīgi krietni mazākam murdu skaitam. Toreiz šis notikums pazuda košajās ziņās par mikrouzņēmumu nodokli, bēgļiem, tikumību, un galu galā – bija jāpērk Ziemassvētku dāvanas, tāpēc par nēģiem nebija laika domāt. Ziemassvētki ir garām, mikrouzņēmumi kādu laiku nav aiztikti, ir pienācis īstais laiks atsaukt atmiņā šo notikumu. Galu galā februārī tāpat nav ko darīt.

Apnicis vienmēr vainot slīdamību © DIENA(1)

Latvijas kamaniņu sporta komandas kritieniem un klupieniem bagāto pirmsolimpisko sezonu pagājušās nedēļas nogalē vainagoja izgāšanās gada svarīgākajās sacensībās pasaules čempionātā, kurā neviens no mūsu sportistiem neiekļuva labāko sešiniekā. Kas pie tā vainīgs, un vai kļūdas labojamas?

Ierauti bulgāru kriptocarienes piramīdā © DIENA(26)

Gudru vārdu, tehnoloģiju žargona un finanšu pseidozināšanu virpulī ierautos starptautiskas shēmas atzars Latvijā cenšas pierunāt ieguldīt šobrīd bezvērtīgā kriptovalūtā, "izveidot plašu tīklu, kas piedāvās produktus un pakalpojumus visā pasaulē", un pie reizes iemācīt arī finanšu noslēpumus.

Tukšais pedagogu drošības spilvens © DIENA(5)

Sociālā atbalsta programmai jeb sociālajam spilvenam pedagogiem, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu, vajadzēja sākt darboties jau no šā gada. Tas bija viens no argumentiem, kuru dēļ pedagogu arodbiedrība piekritusi jaunajam, bet nepilnīgajam atalgojuma modelim. Tāpat gaisā karājas likumprojekts, kas paredz izdienas pensijas trim pedagogu grupām. Izglītības jomā patlaban uzmanība pievērsta citām lietām, taču viss liecina, ka tuvākajā laikā gan atbalsta programma, gan likumprojekts atkal parādīsies darba kārtībā. Turklāt šie jautājumi izgaismo jauno pedagogu trūkumu un problēmas ar paaudžu nomaiņu skolotāju rindās.

Galvenais Māras zemes zobratiņš © DIENA(3)

Karstāk nekā iepriekš pirms gaidāmajiem simtgades svētkiem uzbangojusi diskusija par Deju svētku repertuāru. Kamēr vieni apgalvo – oficiāli esot saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes –, citi vāc parakstus atklātai vēstulei, ko nosūtīt augstākajām valsts amatpersonām. Iebildumi ir ne tikai par deju zelta fonda trūkumu centrālajā koncertā, bet arī par attieksmi pret ierindas dejotājiem, kuru argumentos neieklausās.

Sasildīt ezeru ziemā © DIENA(6)

Sports vai drusku ekstremāls hobijs? Sestdien Liepājā notika pilsētas atklātais ziemas peldēšanas čempionāts, kā arī Latvijas ziemas peldēšanas čempionāta posms garajās distancēs. Sacensību un iespēju sevi parādīt arī starptautiskā mērogā Latvijas aukstummīļiem ir gana daudz. Tomēr daudz vairāk nekā sacensības ziemas peldēšana jeb roņu kustība ir dzīvesveids.

Seko man! © DIENA(2)

Arvien biežāk viedokļu paudēji dažādās jomās sastopami ne tikai drukātajā presē un oficiālajos medijos, bet arī internetā – pašu izveidotos blogos jeb emuāros. Tādā veidā par autoru var kļūt ikviens, turklāt – vēl arī labi nopelnīt, ja vien emuāra saturs ir pietiekami kvalitatīvs un sekotāju skaits liels

Vētraino dienu ierindnieks © DIENA(8)

"Patriotisms, tāpat kā gļēvulība, tiek iebarots ar mātes pienu," pārliecināts viens no barikāžu aizstāvjiem Valdis Šteinbergs (85). 1991. gada janvāra naktis Doma laukumā viņam šodien palīdz atcerēties tolaik cītīgi pierakstītā dienasgrāmata un pašrocīgi uzņemti melnbaltie fotokadri

Zemessargs – pagaidām lupatlasis © DIENA(27)

Lai gan valsts augstākās amatpersonas pēdējos gados gandrīz katros valsts svētkos un uzrunās slavē Zemessardzi un komandieri lepojas ar lielu skaitu tās jauno dalībnieku, patiesībā situācija nebūt nav rožaina. Izrādās, vidusmēra zemessargs savā dienestā iegulda ne tikai brīvo laiku un entuziasmu, bet arī simtiem eiro, lai gluži vienkārši spētu kvalitatīvi piedalīties mācībās.

Latvijas laikapstākļi – ciešanas un bauda © DIENA(1)

Pat ja mūsu selektīvā atmiņa to nav saglabājusi, pērn piedzīvojām gan bargu salu un karstumu, gan virpuļviesuļus un dažus laikapstākļu rekordus. SestDiena iezīmē, kas gaidāms šogad un ko vēl košu mums varētu sagādāt debesis un laiks