Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Tēma

Satikšanās laiku mainīt nedrīkst © DIENA(7)

No 28. decembra līdz 1. janvārim Rīgā risināsies kristīgais forums Tezē, uz to, lai vienotos lūgšanās, galvaspilsētā ieradīsies teju 15 tūkstoši jauniešu no visas pasaules. Šī būs jau 29. šāda veida gadumijas sagaidīšana, taču Baltijas jūras krasts par tikšanās vietu izvēlēts pirmoreiz.

Likteņa nolemtais Preses nams © DIENA(15)

Droši vien te dzēra nebūt ne katrs, un arī tie, kas dzēra, to nedarīja katru dienu, bet atmiņas par Preses namu, Ķīpsalas augstceltni, kura šodien stāv tukša, bet savulaik virmoja kā bišu strops, nez kāpēc noturīgi saistās vispirms ar kafejnīcu Zebra 22 stāvus augstā nama pagrabstāvā pa labi.

Kopdziedāšana ar Hendeli © DIENA(6)

Vai pie mums, kordziedāšanas zemē, vēl var rasties jauna, nebijusi kopdziedāšanas tradīcija? Izrādās, var. Ikviens ir aicināts piedalīties vācu baroka mūzikas meistara Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas Mesija atskaņojumā 18. decembrī Rīgas Domā kopā ar diriģentu Intu Teterovski, solistiem Eviju Martinsoni, Sergeju Jēgeru, Mārtiņu Zvīguli, Paulu Putniņu, Vidzemes kamerorķestri un koriem Balsis, Aura, Monēta un DeCoro. Koncerts dos atspērienu Eiropā, ASV, Kanādā un Jaunzēlandē iecienītās Sing along (kopdziedāšanas) tradīcijas aktīvai iedzīvināšanai arī pie mums.

Kam pieder Latvijas kalni? © DIENA(6)

Ja Latvijas augstākais kalns – Gaiziņš – nonāks valsts īpašumā, tas būs pirmais no lielākajiem Latvijas kalniem, kas ierakstāms valsts īpašumu bilancē. SestDiena pēta, kas notiek ar citiem Latvijas kalniem – kas ir to īpašnieki, kā tie tiek izmantoti un vai tie vispār saucami par kalniem

Faustiskie darījumi kino beņķī © DIENA

Operu un izrāžu skatīšanās kinoteātrī kļuvusi par klātbūtnes un tuvplāna apsolījumu, un vienlaikus tas līdz šim elitāro mākslu padara demokrātiskāku un paplašina tās skatītāju loku un popularitāti

Kā nesaņemt Nobela prēmiju © DIENA(7)

Nobela prēmiju par dažādiem sasniegumiem dažādās jomās piešķir jau 115 gadu, tomēr visā balvas pastāvēšanas vēsturē neviens latvietis to vēl nav izcīnījis. Ceļā reizēm stājusies politika un balvas pasniegšanas statūti, citreiz – kūtrums un muļķīga nezināšana par nominantu pieteikšanas kārtību.

Pilsonības karstais kartupelis(25)

Valsts prezidents nule atkal sakustinājis jautājumu par automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem un tādējādi – nepilsoņu skaita pieauguma mazināšanu Latvijā. Vieni ideju slavē kā simbolisku, taču sen vajadzīgu žestu, savukārt citi uzsver – izvēles iespējas ir jau tagad, turklāt tik ļoti jūtīgā Pilsonības likuma atvēršana neko labu nenesīs. Tomēr ir arī citas iespējas, kā šo jautājumu risināt. Kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā – šī problēma jau atrisināta

Iespēja mainīt vēsturi(3)

Kad augusta sākumā kļuva zināms, ka skeitbords kā viens no pieciem jaunajiem sporta veidiem oficiāli iekļauts 2020. gada vasaras olimpisko spēļu programmā, sarosījās šī sporta veida saime arī Latvijā. Mūsu skeitborda vēsture un panākumi, īpaši slaloma disciplīnā, runā paši par sevi, tāpēc loģisks ir jautājums – vai mūsējie pēc nepilniem četriem gadiem tālajā Tokijā cīnīsies par medaļām

Būt labākam par sevi

Lai uzvarētu, ne vienmēr jāsacenšas ar citiem – iespējams, pat lielāku gandarījumu var gūt, pārvarot sevi. Vienalga, vai to izdara, trenējot suni, izturot vairāku dienu ekspedīciju vai kāpjot uz teātra skatuves. Īpašas starptautiskas programmas ietvaros par to pārliecinājušies arī jaunieši no Latvijas, kuriem interesantie piedzīvojumi vainagojušies vēl vienā neaizmirstamā mirklī – pieņemšanā Lielbritānijas karaļnamā.

Mīlētais avantūrists(7)

Darba vizītē Latvijā, lai popularizētu Award programmu, princis Edvards ieradīsies 29.–30. novembrī, un tā būs pirmā reize, kad viņš viesosies Latvijā.

Latviskums nenozīmē trallināšanu(13)

Ne tikai ģeniāls un jūtīgs mūziķis, bet arī interesants un dedzīgs cilvēks ar spēcīgu raksturu un asu mēli. Tāds bija Leonīds Vīgners, kuram šogad apritētu 110 gadu. Gan atmiņās, gan pierakstos saglabājušies daudzi viņa izteicieni, kas nu jau kļuvuši par leģendām un mūziķu vidū tiek pārstāstīti un citēti.

Ēšanas brīvība(17)

Arī ēšana ir jautājums par brīvību – vismaz tā secināms no tiesas sprieduma par to, kā saprotami noteikumi par bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos. SestDiena pēta, cik pamatota ir gadiem pierastā kārtība, cik – vecāku un atsevišķu izglītības iestāžu vēlme to mainīt.

Gultā ar orķestri(3)

Sasilušu burku sprādzieni un izsisti korķi viesnīcās, kurās ar spirāli vārīta pat vesela vista, nogulētas taktis koncertos, dzīve autobusos un mākslinieku bohēma – Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kurš šosezon svin 90. jubileju, netrūkst ne mūzikas, ne krāšņu piedzīvojumu un leģendāru stāstu.

…un cilvēki pārvēršas marsiešos(2)

Pasaules gudrākie, bagātākie un, iespējams, arī drosmīgākie sola, ka pēc nepilniem divdesmit gadiem cilvēce varēs lepoties ar sevi kā kosmosa iekarotājiem. No literāra sapņa XX gadsimta sākumā līdz realitātei XXI gadsimtā - šobrīd, 2016. gadā, jau pavisam nopietni tiek izstrādātas Marsa kolonizācijas misijas.

Graubes līnija(12)

Cilvēks, kurš personificē Latvijas bruņotos spēkus, ģenerālleitnants Raimonds Graube, pārsteidzis sabiedrību ar sen nolemtu soli.

Dienas sēne: Baraviku gadā uzvar salnas čemurpūkaine(5)

Latvijas zinātnieki ilgu laiku lauzīja galvu, nespēdami izskaidrot kādu dabas mīklu: kāpēc Igaunijas mežos ir daudz lāču, bet Latvijā maz? Abas valstis taču atrodas blakus, tās vienu no otras nešķir nepārejami kalni vai straujas upes, abu teritorijas ir apmēram viena lieluma, arī dabas apstākļi ļoti līdzīgi, tomēr Latvijā lāčus var uz pirkstiem saskaitīt, kamēr Igaunijā pekaiņu ir simtiem. Šoruden, konkursa Dienas sēne sestajā sezonā, mēs ar lielu pārliecību varam teikt, ka zinām atbildi: Latvijas mežos lāču ir maz tāpēc, ka mūsu mežos ir daudz sēņotāju!

120 gadu sens latviešu pašiņš

Nacionālais vēstures muzejs "izstādē par izstādi" rāda XIX gadsimta lielāko latviešu reprezentācijas pasākumu un piedāvā katram

Latviešu seriāli: Košāk un vairāk nekā dzīvē(2)

Neviens nav redzējis, bet viedoklis ir visiem – tā īsi varētu savilkt kopā atsauksmes par Latvijā tapušajiem seriāliem. SestDiena pēta, kur slēpjas daudz pelto un slavēto pašmāju daudzsēriju stāstu popularitātes atslēga un par cik labiem un kvalitatīviem tos varam saukt