Tie, kuri vēlas dzirdēt kādu sensacionālu fenomena izskaidrojumu, droši vien būs vīlušies, jo pie līdzīgas teorijas spētu nonākt ikviens, kurš nopietni aizdomātos par šo tēmu. Proti, laika uztvere ir cieši saistīta ar gūtajiem iespaidiem.
Bērnībā, kad dzīves pieredze ir maza, viss apkārt notiekošais ir kaut kas nebijis un nemitīgi rada jaunus iespaidus. Līdz ar to ir sa jūta, ka katra diena ir piesātināta un gara. Pieaugušo vecumā mīt nes vide ir labi iepazīta, būtiski jaunumi tur notiek reti un nedē ļas piepilda vienveidīgi notikumi, kas dienu no dienas atkārtojas. Vienmuļā dzīve veicina sajūtu, ka dienas burtiski aizlido. Tikko bija rīts, un nu jau vakars.
"Piecgadīgam bērnam viens gads ir 20 procentu no viņa dzī ves, kas ir piepildīta ar pieredzi, kad viņi atklāj apkārtējo pasauli. Savukārt viens gads 50 gadu veca cilvēka dzīvē ir tikai divi procenti laika, turklāt tajā ir maz jaunu pieredžu," portālam Daily Mail skaidro Mičiganas Univer sitātes psiholoģijas profesore Sindija Lustiga.
Teoriju par iespaidiem apstipri na ceļojumi uz iepriekš neap meklētām zemēm. Viena diena eksotiskā valstī ar neskaitāmiem jauniem iespaidiem var šķist kā vesela nedēļa mājās, jo smadze nēm nemitīgi jāapstrādā jaunas informācijas gūzma.