Nesen uzieta māla plāksnīte mudina domāt, ka šī ģeometrijas formula varētu būt senākais plaģiātisma paraugs.
Leģenda vēsta, ka 570. gadā pirms mūsu ēras dzimušais sengrieķu filozofs Pitagors noformulējis savu teorēmu, garlaicības mākts raugoties uz akmens kvadrāta formas plāksnēm pilī. Viņš atskārtis, ka četrstūra malu garums ir vienāds ar hipotenūzas kvadrāta summu. No tā Pitagors izsecinājis, ka to pašu aprēķinu var attiecināt un taisnleņķa trīsstūri, un piedāvājis savu teorēmu: hipotenūzas garums kvadrātā ir vienāds ar abu katešu garumu kvadrātu summu. Taču sena māla plāksne liek domāt, ka Babilonas matemātiķi šo sakarību bija konstatējuši jau tūkstoš gadu pirms Pitagora dzimšanas. Matemātiķis Brūss Ratners no Ratgersa Universitātes izpētījis, ka par YBC 7289 dēvētajā plāksnē, kas tika atrasta Mezopotāmijas dienvidos un glabājās Jeila Universitātē, attēlota tieši Pitagora teorēma. Tajā iegravēts slīps kvadrāts un divas diagonāles, kā arī marķējumi, kas varētu apzīmēt skaitļus. Atšifrējot simbolus un veicot aprēķinus, zinātnieks izteicis pieņēmumu, ka plāksnē izskaidrota sakarība, ko vēlāk popularizējis Pitagors.