Biedrība Dzīvnieku brīvība patlaban mājvietu radusi Lastādijas radošajā kvartālā. Iekšpagalmā iepretī skulptūrai Dzimusi brīvībai – no tūkstošiem metāla stieplīšu un kaņepes auklas darinātajai milzu lapsai, kas aicina uz visu kažokādu ieguvē un industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku aizstāvību, – kopā ar kaimiņiem iekoptas dobes un izveidotas mājīgas vietiņas pasēdēšanai. Siltā un saulainā rudens dienā, kad notiek mūsu saruna, uz viena jumta satupis bariņš strazdu, pāris pat sakaujas par iespēju iespraukties kādā no ēkas nišām starp ķieģeļiem. It kā esam pilsētā, bet daba tepat blakus!
BRĪVA NIŠA PĀRMAIŅĀM
Dzīvnieku brīvības vadītāja Katrīna Krīgere stāsta, ka organizācija tapusi pirms 11 gadiem – 2012. gada vidū. "Mēs, daži domubiedri, teju nejauši nonācām Baltijas dzīvnieku tiesību aktīvistu salidojumā un iepazināmies ar igauņu un somu aktīvistiem. Uzzinājām, ka daudzviet notiek nozīmīgi procesi fermu dzīvnieku aizsardzībai, un tas lika aizdomāties – kādēļ Latvijā nekā tāda nav? Tobrīd pie mums bija patversmes, kuras risināja bez pajumtes palikušu mīļdzīvnieku problēmas, bet fermu dzīvnieku labturības uzlabošanai neviens nebija pievērsies sistemātiski un fokusēti. Nolēmām paši dibināt organizāciju un ķerties pie darba! Sākām tieši ar kažokzvēru audzēšanas aizlieguma kampaņu, publicējām pirmo pētījumu par zvēraudzētavām un paralēli organizējām nelielus publiskus pasākumus augu valsts uztura popularizēšanai," atceras Katrīna.
Šie divi viņas minētie virzieni Dzīvnieku brīvības darbā visus šos 11 gadus arī turpinās. Pazīstamākie un varbūt daudziem dzirdēti ir divi projekti: Augi & draugi, kas palīdz restorāniem, veikaliem un ražotājiem ražot un pārdot, izplatīt daudzveidīgu augu valsts ēdienu, un ikgadējā kampaņa Neapēd zemeslodi, kas savukārt aicina ikvienu apgūt augu valsts produktos balstītus ēšanas ieradumus, izmantojot pēc iespējas mazāk gaļas, piena un olu.
"Jau trīs gadus kampaņā piedalās ap 10 tūkstošiem cilvēku, izglābjot vairākus desmitus tūkstošu dzīvnieku un novēršot izmešu rašanos, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas. Rīkojam arī pasākumus, piemēram, Vegānfestivālu, kurš pirms pandēmijas 2019. gadā Esplanādē pulcēja vairāk nekā 10 tūkstošus apmeklētāju. Šovasar to sarīkojām tepat, Lastādijā, un, par spīti lietainajai dienai, pie mums viesojās vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Ar šīm aktivitātēm mēģinām samazināt dzīvnieku patēriņu kopumā, popularizējot augu valsts uzturu un stimulējot tā izplatību dažādos veidos. Savukārt ar otru darbības virzienu tiecamies izskaust viscietsirdīgākās lopkopības prakses, kā, piemēram, dējējvistu turēšanu sprostos, un uzlabot arī citu fermu dzīvnieku turēšanas apstākļus," uzsver organizācijas vadītāja.
Viņai pašai jau kopš agras bērnības patikuši dzīvnieki, vienmēr saskatījusi tajos draugus un jutusi līdzi. Nesusi mājās klaiņojošus mīļdzīvniekus, un, kaut arī iepriekš tas nav bijis saskaņots, mamma Katrīnas centienus izglābt un pasargāt dzīvās radības atbalstījusi. "Vidusskolā gribēju kļūt par veterinārārsti, tomēr man nepadevās ķīmija, tāpēc izvēlējos citu izglītības virzienu, taču jau 20 gadu vecumā kļuvu par veģetārieti, un mans pirmais darbs bija Rīgas zoodārzā. Skolas laikā tur apmeklēju jauno naturālistu pulciņu. Lielu iespaidu uz mani atstāja Deivida Atenboro filmas par dabu un dzīvnieku sugu dažādību, to, cik specifiskas ir nišas, kuras tie aizņem dabā, un cik ļoti viss ir saistīts. Dibināt dzīvnieku aizsardzības organizāciju bija savā ziņā nejaušība un tomēr likumsakarība – kad satiec īstos cilvēkus īstajā brīdī, saslēdzas intereses un izveidojas labvēlīgi apstākļi," teic dzīvnieku tiesību aktīviste.
GALVENIE RESURSI
Šobrīd biedrība Dzīvnieku brīvība no dažiem brīvprātīgajiem entuziastiem pirmajos darbības gados izaugusi līdz organizācijai ar sešiem algotiem darbiniekiem un apmēram 50 brīvprātīgajiem. Brīvprātīgie darbojas, piemēram, akcijā Veikalu vegvērtējums veicot veikalu apsekošanu koordinatora vadībā. Tas tiek rīkots programmas Augi & draugi ietvaros, lai noskaidrotu, kāda ir vegānisku produktu pieejamība Latvijas veikalu tīklos. Dizaineri, maketētāji, ekonomisti, pētnieki – brīvprātīgie darbojas dažādās jomās, tostarp strādā fermās un dokumentē apstākļus tajās. Tāpat Dzīvnieku brīvībai ir arī biedri un atbalstītāji, bez kuriem organizācija nevarētu pastāvēt. Pārsvarā ziedotāji ir privātpersonas.
"Mūsu mājaslapā ir īpaša caurspīdības sadaļa, katru gadu ziņojam, cik naudas un no kādiem avotiem esam saņēmuši un kā izlietojuši. Nedaudz vairāk nekā 80% mūsu ienākumu veidojas no individuālajiem ziedojumiem. No dažādiem fondiem, rakstot projektus, iegūstam grantus aptuveni 10 procentu, pārsvarā tie ir dzīvnieku aizsardzības organizāciju granti, piemēram, no Fur Free Alliance vai Open Wing Alliance. Tās ir dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kuras veido koalīciju un ir līdzekļi projektiem, kurus piesaka dalīborganizācijas," paskaidro Katrīna.
Izklāstot organizācijas darbības principus, viņa arī uzsver, ka svarīgākais ir strādāt sistemātiski, izvēloties virzienus un veidus, kuros iespējams palīdzēt pēc iespējas lielākam skaitam dzīvnieku. Ciešanu un problēmu, ko risināt, ir tik daudz, ka viegli izkaisīties, tāpēc darbības fokuss ir tēmēts tieši uz fermu dzīvnieku apstākļu uzlabošanu. Šajā jomā ir diezgan daudzas spēcīgas organizācijas gan Eiropā, gan citur pasaulē, no kuru darbības mācīties, nemēģinot izgudrot divriteni no jauna. Dzīvnieku brīvība izmanto arī dažādas iespējas smelties pieredzi. Sākotnējā posmā visvairāk palīdzējuši somu, dāņu un poļu aktīvisti, ar savu piemēru iedvesmo Spānijā bāzētā starptautiskā organizācija Animal Equality, arī The Humane League no ASV.
BRUŅOJUŠIES AR PACIETĪBU
Jāņem arī vērā, ka ar vienu kampaņu fundamentālas pārmaiņas nozarē nenotiks, rezultātu sasniegšanai bieži vien vajadzīgi vairāki gadi un pat gadu desmiti. "Darbības principi arī ir dažādi – viens ir mainīt likumu, un dažkārt uz to esam arī strādājuši. Piemēram, savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegums cirkā, ko izdevās panākt 2017. gadā, arī kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā esam panākuši. Taču ir arī jomas, kurās likumu mainīt pat nav nepieciešams, piemēram, situācijā ar dējējvistu turēšanu sprostos. Jau šobrīd ir definēti dažādi vistu turēšanas standarti, un to audzēšana sprostos ir viszemākais no labturības standartiem. Nav jāmaina likums, ir tikai jāpanāk tirgus maiņa, kas visvieglāk ir iespaidojama caur korporatīvās politikas izmaiņām, kuras mēs arī cenšamies panākt. Strādājam ar veikalu tīkliem, viesnīcām, restorāniem, pārtikas ražotājiem, kuri izmanto olas, un pārliecinām viņus atteikties no sprostos dētām olām un to vietā iepirkt augstākos labturības standartos turētu vistu olas. Kad viņi ar savu pieprasījumu veido pārmaiņas tirgū, vistu audzētāji maina olu ražošanu un tad arī kļūst vieglāk mainīt likumus, piemēram, aizliedzot šos te sprostus. Šobrīd ne vien Latvijā, bet visas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aktuāla iniciatīva End the Cage Age jeb Izbeidz sprostu laikmetu, kas iestājas par sprostu aizliegšanu visiem lauksaimniecības dzīvniekiem," pastāsta Katrīna.
Svarīga ir arī sabiedrības izglītošana un sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm. Lielākā daļa ļaužu, kā to parāda arī aptaujas, vēlas, lai dzīvnieki neciestu, taču cilvēki arī grib, lai tas tiktu risināts sistēmiskā, nevis individuālā līmenī – piemēram, lai, veikalā iepērkoties, nebūtu jālasa apraksti sīkiem burtiņiem, bet gan varētu uzticēties, ka šis veikals piedāvā produkciju, kas nav no viscietsirdīgākajām fermām. Kaut bieži dzirdēts apgalvojums, ka mēs "balsojam ar saviem maciņiem", ir nesamērīgi gaidīt, ka katrs indivīds spēs visam sekot līdzi un vienmēr izvēlēties pareizo produktu, norāda Katrīna.
Kaut arī nosprausto mērķu sasniegšana ir atkarīga no pašu aktīvistu izvēlētās stratēģijas, profesionālas un pārdomātas darbošanās, sava loma ir arī apstākļu sakritībai un citām aktualitātēm sabiedrībā. "Kad sākās karš Ukrainā, vairākus mēnešus visas sabiedrības uzmanība bija vērsta uz milzīgo traģēdiju, kas notiek mums blakus, un uz tā fona fermu dzīvnieku aizsardzība noteikti nebija prioritāte," viņa atzīst.
Aizliegumu izmantot dzīvniekus cirkā Dzīvnieku brīvība panāca trīs gadu laikā, kažokzvēru audzēšanas aizliegumu – desmit. Pēc šīs pieredzes organizācijai ir skaidrs: ja, neskatoties uz pūlēm un kampaņām, kāds Saeimas sasaukums grozījumus likumos noraida, nedrīkst atkāpties, jāmācās no kļūdām, jāizstrādā jauna stratēģija un jāgaida jauna Saeima.
Katrīna pastāsta, ka nesen bijusi konferencē, kurā Zviedrijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas vadītājs aiz prieka apraudājies, uzzinot, ka nupat Zviedrijas valdība ir pieņēmusi lēmumu budžetā ierēķināt līdzekļus, lai kompensētu zvēraudzētavu slēgšanu. Organizācija par to bija veidojusi kampaņas jau 50 gadu, bet rezultāts sasniegts tikai tagad.
TRAUCĒ BIROKRĀTIJA
Dzīvnieku brīvībai tematiskie partneri ir ne tikai līdzīgas starptautiskas organizācijas, bet arī valsts iestādes: Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ar tām notiek ikdienas komunikācija par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar fermu dzīvnieku labbūtību.
"Zemkopības ministrijas lielākā problēma ir interešu konflikts. Tās mērķis ir stimulēt zemkopības un arī lopkopības attīstību – izaugsmi un peļņu. Dzīvnieku aizsardzība ir piekarināta kā tāds papildu pienākums, bet šie divi faktori bieži vien ir savstarpēji pretrunīgi. Lai labi attīstītu lauksaimniecības nozari un peļņa no lopkopības būtu iespējami lielāka, lai iegūtu no dzīvnieka maksimāli lētu produktu, daudz izdevīgāk ir to turēt mazākās platībās, jo tad tam mazāk jākustas, attiecīgi viņš arī mazāk ēd, ir mazāk jātīra, mazāk telpas vajag, mazāk resursu jātērē apgaismojumam utt. Zemkopības ministrija dzīvnieku aizsardzībā ir kā tāds āzis par dārznieku. Manuprāt, jāmaina atbildīgo iestāžu struktūra, bet tās ir lielas pārmaiņas, nedomāju, ka tik drīz līdz tām būs iespējams nonākt," zina teikt Katrīna.
Savukārt par PVD dzīvnieku tiesību aktīviste novērojusi, ka iestādei, šķiet, trūkst kapacitātes un bieži vien nav motivācijas atklāt pārkāpumus. Tas skaidrojams ar to, ka, ja inspektors dodas apsekot kādu fermu un nekonstatē pārkāpumus, tad paraksta pārbaudes protokolu un lieta darīta. Ja pārkāpumus konstatē, tad uz fermu jādodas vēlreiz, ir lielāka birokrātija, jāpārbauda, ir vai nav novērsti pārkāpumi, jāveic nepatīkamas sarunas ar īpašniekiem utt.
"Ar to saskaramies ik reizi, kad mūsu organizācijas aktīvisti ir vai nu strādājuši šajās fermās, vai kā citādi iekļuvuši un dokumentējuši tur esošos apstākļus, vienmēr atklājot būtiskus pārkāpumus, kurus PVD nav spējis vai vēlējies konstatēt. Pārkāpumi ir gan kažokzvēru audzētavās, gan dējējvistu fermās, gan cūku fermās. Pirms dažiem gadiem mūsu aktīvists strādāja uzņēmuma Baltic Pork fermā un konstatēja pārkāpumus pret grūsnām sivēnmātēm, kuras ar likumu ir aizliegts turēt stāvgaldos, kur tās nevar kustēties. Taču šajā fermā, kas specializējas sivēnu audzēšanā, visas grūsnās sivēnmātes visu laiku tika turētas stāvgaldos! Šo fermu arī PVD bija vairākkārt apsekojis, bet nekad nekādus pārkāpumus nebija konstatējis. Fermas apmeklētājam no malas bio drošības nodrošināšanai vispirms ir jāveic vairākas darbības. PVD izteica versiju, ka pa to laiku fermeri atvēra vārtiņus, kuri norobežoja vienvietīgās stāvvietas, tādējādi izveidojot aploku, un izlaida cūkas tajā un, kad ienāca PVD inspektors, izskatījās, ka viss kārtībā. Bet var taču redzēt pēc grīdas stāvokļa un vēl citiem parametriem, ka dzīvnieki šādi nav turēti visu laiku! Droši vien ir daudzi iemesli, kādēļ PVD ir grūti konstatēt šos pārkāpumus. Tādēļ nav jau vienmēr tā, ka pie vainas ir likumu trūkums, taču bieži vien šie likumi darbojas vienīgi "uz papīra"," atklāj Katrīna. Dzīvnieku brīvība aicinājusi PVD koriģēt normatīvus tā, lai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem būtu iespēja piedalīties oficiālajās pārbaudēs, bet "diemžēl ir nopietna pretestība, balstoties birokrātiskās atrunās".
SEKO LĪDZI IEVIEŠANAI
Kaut arī panākti būtiski uzlabojumi, biedrība visu laiku tur roku uz pulsa nozares aktualitātēm. Joprojām aktuāls jautājums ir izskaust sprostus dējējvistām. Kampaņu par to Dzīvnieku brīvība sāka jau 2017. gadā, tad dažu gadu laikā tika panākts būtisks progress – lielākie veikalu tīkli, arī restorāni un ražotāji apņēmās atteikties no sprostos dētu olu tirgošanas un izmantošanas ar pārejas termiņu līdz 2025. gadam.
"Šīs aktivitātes notiek viļņveidīgi – vienā jomā sasniedzam rezultātus, tad pārslēdzamies uz ko citu, piemēram, kopš biedrības dibināšanas aktuālo zvēraudzēšanas aizlieguma kampaņu. Nu atkal fokusējamies uz darbu ar veikaliem, fermeriem, arī valsts iestādēm, mēģinot salikt kopā situāciju tā, lai šī pāreja prom no sprostiem reāli un pēc iespējas ātrāk notiktu, lai tas nepaliktu tikai solījumu līmenī.
Nav nemaz tik vienkārši, kā varētu šķist, – atver būrīti, un lai tik tās vistas skrien! Ir jāpārbūvē dažādas ražošanas sistēmas, tas prasa lielus līdzekļus un darbu, vajadzīgs valsts un ES fondu atbalsts. Arī Eiropas līmenī strādājam pie sprostu izskaušanas visiem lauksaimniecības dzīvniekiem projekta End the Cage Age ietvaros. It kā Eiropas Komisija (EK) ir konceptuāli atbalstījusi iniciatīvu, bet paies laiks, kamēr likums tiks izstrādāts. Vēl ir ilgs ceļš priekšā, jāturpina darbs ar iesaistītajām pusēm un sabiedrības izglītošanu," skaidro Dzīvnieku brīvības vadītāja.
Katrīna arī priecājas, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums ir pieņemts Saeimā un līdz 2028. gadam visām zvēraudzētavām vajadzētu tikt likvidētām, savukārt Eiropas līmenī ir savākts pusotrs miljons ES pilsoņu parakstu, kā rezultātā EK obligāti šis jautājums ir jāizskata. Nākamgad ir jaunas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas arī varētu ietekmēt šos procesus. Lielākajā daļā ES valstu zvēraudzēšana jau ir aizliegta, un būtu loģiski, ja šo nežēlīgo biznesu aizliegtu visas ES līmenī.
"Nacionālā līmenī aizliegums ir pieņemts, bet audzētāji to šobrīd apstrīd Satversmes tiesā, arī Dzīvnieku brīvība ir pieaicināta kā viedokļa paudēja, sniedzam argumentus, kādēļ aizliegums ir pamatots. Audzētāji ļoti grib saņemt kompensācijas, jau daudzus gadus tie strādā ar zaudējumiem, daļa ir parādos, un kompensācijas palīdzētu viņiem veiksmīgāk tikt ārā sausām kājām. Manuprāt, šīs prasības ir nepamatotas, jo pats bizness ir neētisks un kaitīgs videi, nevienam nevajadzīgs. Tam bija jābeidzas jau sen! Kamēr zvēraudzētavas vēl darbojas, mums ir jābūt modriem un jāseko, lai aizliegums tiktu ieviests dzīvē un nepaliktu tikai uz papīra!" Katrīna ir apņēmības pilna.
CILVĒKS = VALSTS ir rakstu sērija par pilsonisko līdzdalību Latvijā, tās neizmantoto potenciālu un NVO lomu tajā
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Cilvēks = Valsts rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.