Jaunā pētījumā noskaidrots, ka katra cilvēka deguna formu diktē DNS, kas saglabājušās no neandertāliešu laikiem. Īpaši svarīgs ir viens gēns, kas palīdzējis pielāgoties vēsākam klimatam. "15 gadu laikā, kopš tika sekvencēts neandertāliešu genoms, mēs esam uzzinājuši, ka mūsu senči krustojās ar neandertāliešiem, atstājot mums nelielus fragmentus no viņu DNS," žurnālā Communications Biology raksta darba grupas vadītājs no Kalifornijas Universitātes Kostubs Adhikari, "tagad mēs atklājam, ka dažas DNS, kas mantotas no neandertāliešiem, ietekmē mūsu sejas formu. Tās varēja palīdzēt mūsu senčiem, jo tika nodotas pēcnācējiem tūkstošiem paaudzēs."
Izanalizējot vairāk nekā 6000 Latīņamerikas, Eiropas, Ziemeļamerikas un Āfrikas iedzīvotāju genomus, pētnieki identificēja 33 reģionus, kuros mītošajiem ir līdzīgas sejas iezīmes. Padziļinātas gēnu analīzes parādīja, ka Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem un tautām no Āzijas austrumiem ir kopīgs no neandertāliešiem palikušais ATF3 gēns. Tas palīdzējis pielāgot deguna izmēru un formu gaisa temperatūrai un mitrumam, lai atvieglotu elpošanu. Citu grupu pārstāvjiem šāda deguna evolūcija nav novērota.