Sastopoties ar konfliktējošu informāciju, cilvēki mēdz pamatīgi apmulst un pat dažkārt uz brīdi zaudēt rīcībspējas. Brīdī, kad iedomājamies, ka no domu jucekļa galva vai plīst pušu, neesam tālu no patiesības. Zinātnieki noskaidrojuši, ka psiholoģiska slodze un stress patiešām var izsaukt fiziskas sāpes, turklāt nevis tikai galvā, bet arī sprandā un mugurā.
Pie šāda atklājuma nonāca divu amerikāņu augstskolu – Ohaio Štata universitātes un Mičiganas Universitātes – pētnieki. Viņi eksperimentā lika 17 brīvprātīgajiem pārvietot vieglu kasti precīzās pozīcijās. Uzdevuma veikšanas laikā dalībnieki valkāja kustības sensorus, lai noteiktu, cik lielu slodzi viņi uzliek mugurkaulam un mugurai. Turklāt viņi nepārtraukti tika vērtēti. Pētnieki dalībniekiem vispirms teica, ka viņi kustas pareizi un tādējādi pasargā muguru. Bet tad atsauksmes kļuva arvien negatīvākas. Dalībniekiem tika teikts, ka viņi uzdevumu veic neapmierinoši, pat ja tā izpildīšanas kvalitāte patiesībā nebija mainījusies.
Stress sāp
Apkopojot atgriezenisko saiti no brīvprātīgajiem, viņi konstatēja, ka mulsinošā informācija radīja cilvēkos pamatīgu stresu, kas izpaudās arī kā sāpju sajūta sprandā un muguras lejasdaļā. Salīdzinot dalībnieku diskomforta rādītājus ar mehānisko slodzi uz mugurkaulu, pētnieki atklāja, ka maksimālā mugurkaula slodze pieauga par 10–20 procentiem tieši tad, kad cilvēki jutās nomākti negatīvu atsauksmju dēļ, salīdzinot ar to, kad viņi jutās spējīgi uzdevuma sākumā.
"Šī palielinātā mugurkaula noslodze notika vienādos apstākļos ar diezgan nelielu smagumu," žurnālā Ergonomics skaidro Ohaio Štata universitātes biomehānikas pētnieks Viljams Marass, "varat iedomāties, kā tas būtu ar sarežģītākiem uzdevumiem vai smagāku kravu."
Atklājums darba autorus pamudināja secināt, ka psihosociālie stresa faktori un īpaši kognitīvā disonanse darba vietā var kaitēt darbinieku fiziskajai veselībai. "Būtībā pētījums pavēra priekškaru uz šo problēmu," uzsver Marass. Viņš pārstāv to zinātnieku virzienu, kuri uzskata, ka sāpes ietver sarežģītu mijiedarbību starp ķermeni un prātu.
Dažādu faktoru kopums
Bija nepieciešami vairāki gadu desmiti, lai 80. gados pirmoreiz aprakstītais biopsihosociālais sāpju modelis nostiprinātos plašākās zinātniskajās aprindās. Tajā sāpes tiek aprakstītas kā fizisku, sociālu un psiholoģisku stresa faktoru sajaukums, kas nozīmē, ka tās var izpausties no fiziskas slodzes kopā ar finansiālu stresu un garīgiem traucējumiem. Pat vārdi, ko ārsts izmanto, lai aprakstītu sāpes muguras lejasdaļā, var ietekmēt kāda cilvēka cerības uz atveseļošanos. "Lai sasniegtu mērķi izārstēt pacientus, nevis mugurkaulus, muguras lejasdaļas problēmas jāuztver kā plašāka slimība, nevis kā tīri fiziska kaite," jau 1987. gadā rakstīja ortopēdijas ķirurgs Gordons Vadels.
Tomēr lielākā daļa līdz šim veikto pētījumu balstās pieņēmumā, ka hroniskas sāpes nav tieši saistītas ar psiholoģiskiem cēloņiem. Tādēļ Marass kopā ar kolēģiem izstrādāja virkni eksperimentu, lai noskaidrotu, vai psiholoģiskais diskomforts izpaužas arī fiziski.
2020. gadā gandrīz 620 miljoni cilvēku visā pasaulē sūdzējās par muguras sāpēm, kas ietekmē viņu spēju strādāt, pārvietoties, ceļot vai rūpēties par sevi un citiem. Paredzams, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs vairāk nekā līdz 800 miljoniem cilvēku, tādēļ mediķiem jāmeklē jauni veidi, kā tikt galā ar šo problēmu.