Mielošanās ar sparģeļiem ir raksturīga vācu kulinārijas tradīcija, un tai dots pat nosaukums Spargelzeit jeb sparģeļu laiks, kas sākas aprīlī un noslēdzas jūnija otrajā pusē. Vācijā īpaši iecienīti ir tieši baltie sparģeļi (baltā krāsa tiek iegūta ar speciālu audzēšanas metodi, nodrošinot, lai augiem nepiekļūst gaisma), un tiek lēsts, ka vācieši sezonā notiesā ap 125 tūkstošiem tonnu šo dārzeņu. Tiek rīkotas dažādas sparģeļu ēdienu degustācijas un pat tematiski gardēžu festivāli.
Saimniecība Lejaslīves, kur rosās Lelde un Atis Vaļļi, bija viena no pirmajām Latvijā, kas nopietni pievērsās sparģeļu audzēšanai. "2015. gadā iestādījām pirmās divas sparģeļu vadziņas, gribējām izmēģināt, kā šis augs te jutīsies, vai cilvēkiem būs interese par to. Nu jau mums pat aprīlī, iestājoties siltam laikam, cilvēki zvana un interesējas, kad būs pieejami sparģeļi," SestDienai stāsta Lelde.
Kaut arī mielošanās ar sparģeļiem XX gadsimta sākumā arī Latvijas turīgo ļaužu vidū nebija nekas neparasts, padomju laikā tie no mūsu ēdienkartēm pazuda, kas dīvaini, jo vasarās gaisīgie, tādām kā sīkām skujiņām klātie augi sastopami teju katrā dārzā. Tomēr tobrīd vairāk tie tika izmantoti floristikā, nevis uzturā. Tikmēr Eiropā sparģeļi tradicionāli aug plašos reģionos, un tos esot pazinuši jau senie grieķi, izmantojot pat medicīnā kā līdzekli pret dažādām veselības problēmām – pret aknu, žultspūšļa, nieru un urīnpūšļa kaitēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!