Poļu astronoma Nikolaja Kopernika heliocentriskās teorijas piekritējs Galileo Galilejs bija jau ilgus gadus. 1616. gadā viņš no baznīcas saņēma pirmo stingro brīdinājumu pārtraukt nodarboties ar šo "ķecerisko izdomājumu" izplatīšanu, raksta History.com. Uz kādu laiku Galilejs patiešām rimās, taču 1632. gadā publicēja zinātnisko traktātu Dialogi par divām svarīgākajām pasaules uzbūves sistēmām – Ptolemeja un Kopernika. Lai gan šajā darbā tika pausti abu pušu un arī neitrāla novērotāja viedokļi, tā tonis pamatoti lika Vatikānam uzskatīt, ka Galilejs jau atkal ķēries pie Kopernika uzskatu popularizēšanas.
Saukts Svētās inkvizīcijas priekšā, 69 gadus vecais zinātnieks bija spiests no saviem uzskatiem publiski atteikties. Tas viņam ļāva izbēgt no nāvessoda vai ieslodzījuma cietumā – inkvizitori piesprieda Galilejam mājas arestu. Tā arī nav noskaidrots (un droši vien vairs arī netiks), vai Galilejs pēc tiesas patiešām sacījis leģendāro frāzi par Zemi: "Un tomēr tā griežas", vai arī tas ir vien skaists, nākamajos gadu simteņos radies mīts.
TICĪGAIS ZINĀTNIEKS
Vēsturē Galilejs iegājis kā viens no renesanses laikmeta izcilākajiem mācītajiem vīriem. Kā jau tajos laikos bija pieņemts, viņš paralēli nopietni pievērsās vairākām zinātnēm – astronomijai, matemātikai, fizikai un filozofijai –, raksta All About History. Taču ir vairāki interesanti fakti. Pirmām kārtām jau tas, ka jaunībā viņš nemaz nav vēlējies pievērsties zinātnei, bet gribējis kļūt par mūku. Līdz pat mūža galam Galilejs bija dziļi ticīgs cilvēks, kuram pat nenāca prātā apšaubīt lielāko daļu baznīcas dogmu. Tāpat viņam nebija nekādas vēlmes apzināti konfliktēt ar Vatikānu – tā vienkārši sanāca.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!