Pētniekiem ārkārtīgi izpalīdzēja negaidīts atradums. Kādā darbnīcā blakus nozīmīgajām Sakāras kapenēm viņi uzgāja senas darbnīcas drupas, kurās bija 31 māla trauks. 664. gadā pirms mūsu ēras izgatavotās krūkās bija saglabājušās gan dažādu maisījumu paliekas, gan uzraksti ar balzamēšanas instrukcijām. Tās bija ļoti precīzas un ietvēra tādas frāzes kā "uzlikt uz viņa galvas" vai "apsaitēt ar to". Uz traukiem bija arī maisījumu sastāvdaļu nosaukumi.
2700 gadu vecajās receptēs svarīgas sastāvdaļas bija koku sveķi, kadiķis un bišu vasks. Tāpat receptē bija iekļautas visai specifiskas vielas ar augstām antibakteriālajām spējām, un zinātnieki sliecas domāt, ka tās ievestas no ārzemēm. Piemēram, pistāciju un kadiķu produkti varbūt tika importēti no Vidusjūras reģiona, un elemi sveķi, iespējams, ir no lietus mežiem Dienvidaustrumāzijā.
Pašās krūkās bija trīs dažādi maisījumi. Viens bija veidots īpaši galvas balzamēšanai un ietvēra tādas vielas kā elemi sveķi, pistācijas koka sveķi, bišu vasks un kadiķa blakusprodukti. Jāpiebilst, ka ēģiptiešu mūmiju galvas tiek īpaši apbrīnotas, jo tajās ļoti labi saglabājušies pat sejas panti.
Pārējie divi maisījumi bija paredzēti ķermeņa mazgāšanai un ādas mīkstināšanai.