Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Finanses

Swedbank: "Uz papīra" beidzot 1000 eiro(1)

Otrais ceturksnis atzīmējās ar strauja vidējās bruto darba samaksas pieauguma turpināšanos. Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas auga par 8,4% jeb 78 eiro, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, un beidzot pārsniedza 1000 eiro robežu. Atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina augošais darbaspēka trūkums un minimālās algas celšana par 50 eiro.

Strautiņš: Četri cipari

Bruto alga Latvijā otrajā ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī. Pieauguma temps otrajā ceturksnī nedaudz piebremzējās salīdzinājumā ar gada sākumu. Darba samaksa par nostrādāto stundu gada griezumā pieauga par 8,4%, salīdzinājumā ar 8,7% pirmo ceturksnī. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē labvēlīgāka t.s. bāzes efekta dēļ (ar to domājot pieauguma tempa svārstības pērnā gada ietvaros), algu kāpums sasniegs apmēram 10%. Lietuvā darba samaksas kāpums jau otrajā ceturksnī pārkāpa divciparu slieksni.

Pastiprināti kontrolēs, kā Latvija cīnās pret naudas atmazgāšanu(1)

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Ziņojuma kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

Ekonomika turpina izplesties © DIENA(8)

Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Ļaut kapitālam augt pensijā © DIENA(5)

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai INDEXO pirmā darbības gada laikā otrajā pensiju līmenī izdevies piesaistīt vairāk nekā sešus tūkstošus klientu ar aktīviem 45 miljonu eiro apjomā, bet pensiju plāns INDEXO Izaugsme gada laikā (no 2017. gada 3. jūlija līdz 2018. gada 3. jūlijam) uzrādījis ienesīgumu 2,84% līmenī, kas ir augstākais rādītājs starp visiem otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem Latvijā.

Jūnijs atnes straujāko gada inflācijas tempu šogad

Jūnijs atnesis straujāko gada inflāciju šogad – gada inflācijas temps sasniedzis 2,8%. Preču cenu izaugsme paātrinājās līdz 2,5% gada laikā, kamēr pakalpojumu cenu gada izaugsme bija 3,3%, kas ir līdzīgs temps kā iepriekš. Turpmākajos mēnešos varam sagaidīt līdzīgu vai nedaudz straujāku inflāciju, proti, gada inflācijas tempi svārstīsies tuvu 3% atzīmei.

Cenu lēciens pirms stabila trijnieka

Gada inflācija aizvadītajā mēnesī ievērojami pieauga – no 2,3% maijā līdz 2,8% jūnijā. Parasti šajā mēnesī cenu pieaugums ir ļoti neliels (vidēji 0,2% iepriekšējos septiņos gados), bet šoreiz mēneša inflācija bija lielākā kopš 2008. gada.

Soli tuvāk trauksmei © DIENA(2)

Ieilgušais zemo procentu likmju laikmets, kas radās, centrālajām bankām īstenojot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tuvojas savai izskaņai un atsevišķās valstīs to jau ir piedzīvojis. No vienas puses, tas liecina par ekonomikas nostiprināšanos, jo monetārajām iestādēm vairs nav jābaidās par deflācijas draudiem, kuriem īstenojoties ekonomika atkal grimst krīzē, bet, no otras puses, tas draud ar jaunām finansiālām nepatikšanām.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk © DIENA(11)

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Likmes aizvien būs zemas © DIENA(2)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) pagājušajā nedēļā pieņemtie lēmumi sevišķu pārsteigumu nesagādā un vērtējami kā atbilstoši pašreizējai ekonomikas situācijai valūtas zonas dalībvalstīs. Tiesa, šī situācija dažādu valstu starpā visai kardināli atšķiras – piemēram, Vācija turpina doties savas tautsaimniecības pārkaršanas virzienā, un Itālijai var draudēt visai lielas finansiālas nepatikšanas, par ko liecina pēdējo pāris mēnešu laikā vērojamais valsts obligāciju cenu kritums. Tā kā situācija ir diametrāli pretēja, tad arī Centrālajai bankai jāveltī daudz enerģijas manevrēšanai, lai nonāktu pie kompromisa lēmumiem, kas kaut puslīdz pieņemami visām iesaistītajām pusēm, līdz ar to monetārie lēmumi ir visai piesardzīgi.

Eksports atkal pilnās burās?(1)

Pēc krituma martā preču eksports aprīlī atguvās ar uzviju. Preču eksporta vērtība uzrādīja jaudīgu 15,3% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Galvenie eksporta izaugsmes virzītāji bija koks un tā izstrādājumi, graudaugu produkti, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces. Tomēr līdzīgi kā martā arī aprīlī lielu lomu spēlēja bāzes efekts. Pērn aprīlī eksports nedaudz savārga, radot labāku atspērienu izaugsmei šī gada aprīlī. Līdz ar to 15,3% pieaugums nav tik iespaidīgs, kā sākotnēji šķiet.

Atvilkt investoru naudu © DIENA(4)

Vēlēšanu tuvošanās partijām tradicionāli rada papildu dzinuli nesabojāt savu tēlu vēlētāju acīs. Tomēr pieņemtie lēmumi, kuri orientēti uz vēlmi lieku reizi neaizkaitināt savu elektorātu, ne vienmēr vērtējami kā racionāli, uz sabiedrības labklājības līmeņa celšanu tendēti lēmumi.

Ekonomists: Latvijas ekonomika stabili aug, bet pozitīvi pārsteigumi ir maz ticami(2)

Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme, un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām, pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.

Ekonomiste: Internetā iepērkamies salīdzinoši maz

Mazumtirdzniecība aprīlī turpināja augt, taču temps kļuva lēnāks. Pārdošanas apjomi pieauga par 3,1% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērno aprīli. Tas ir lēnākais pieauguma temps pēdējā gada laikā. Lēnāk auga gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan arī auto degvielas tirdzniecība.

Aprīlī tirdzniecībā atslābums pēc gatavošanās Lieldienām

Pārdošanas apjoms martā un aprīlī mēdz "staigāt" līdz ar Lieldienu datumu, tā tas ir noticis arī šogad. Ja martā pārtikas pārdošanas kāpums gada griezumā bija 6,7%, kas ir ļoti augsts rādītājs šajā kategorijā, tad aprīlī tas noplaka līdz 2,1%. Lieldienas šogad bija 1. un 2. aprīlī, bet redzams, ka galvenos gatavošanās darbus veica pirms tam.

Čaulas tiek saņemtas spīlēs © DIENA(1)

Pēdējie mēneši Latvijas banku sektorā aizvadīti nervozākā gaisotnē nekā iepriekš. Saistībā ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu un pēc tam visai skaļi deklarēto cīņu ar neskaidras izcelsmes naudu Latvijas komercbankās finanšu sektors piedzīvojis lielāko satraukumu kopš krīzes pagājušās desmitgades izskaņā.

Ātra izaugsme, stabila inflācija

Gada inflācija aprīlī nedaudz "atsēdusies" – līdz 2%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumu – par 3,3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.

Banku nedienas neapstādina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi © DIENA(9)

Lai arī vēl pirms pāris mēnešiem vairāki ekonomikas eksperti izteica viedokli, ka saistībā ar ABLV Bank nedienām skats uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kļūst pesimistiskāks, mūsu valsts ekonomikai gada pirmajos trijos mēnešos izdevies tikt pie straujākas izaugsmes nekā pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad prognozes par strauju nerezidentu naudas aizplūšanu no komercbankām netika dzirdētas.