Finanses / Diena / Finanses / Diena

Ar zeltu un biržas milžiem © DIENA

Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.

Gaida peļņas kritumu © DIENA

Covid-19 izplatība pasaulē nesusi kardinālas pārmaiņas lielo, biržās kotēto uzņēmumu finanšu rādītājos. Iepriekšējos gados kompānijām izdevās demonstrēt peļņas pieaugumu vai vismaz publicēt datus, kas pārspēj analītiķu prognozes, savukārt, runājot par šā gada iepriekšējo ceturksni, tiek sagaidīts visai ievērojams peļņas apjomu samazinājums. Tā kā atskaišu publicēšanas brīdis vēl tikai ir priekšā, pagaidām nevar spriest, cik lielā mērā kompānijas kopumā būs apsteigušas ekspertu prognozes, vai arī būs noticis tieši pretējais.

Lagarda: Eiropas Centrālajai bankai jābūt gatavai emitēt digitālu valūtu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jābūt gatavai laist tirgū digitālu valūtu, piektdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

Pretrunīgie inflācijas dati © DIENA

Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai Citadele, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu © DIENA

Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.

Ieguldījumiem jauni izaicinājumi © DIENA

Globālās ekonomikas izaicinājumi saistībā ar Covid-19 izplatību nemet līkumu arī to iedzīvotāju makiem, kuri pēc ikdienišķo vajadzību segšanas var atlicināt kādus līdzekļus arī nākotnes uzkrājumiem. Latvijā vēl aizvien populārākais ieguldījuma veids ir tradicionālais banku depozīts, taču zemo procenta likmju dēl tas savu ienesīgumu faktiski ir zaudējis, un attīstītajās Rietumeiropas valstīs, izmantojot šo uzkrājumu veidu, ir jārēķinās, ka par naudas turēšanu bankā var nākties pat piemaksāt.

Ceļā uz zemāku punktu © DIENA

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

LAFPA: Nebanku aizdevēji kredītbrīvdienas piešķīruši vairāk nekā 6000 klientu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6 279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības Covid-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem, portālu Diena informē LAFPA.

Investori patlaban pārāk daudz paļaujas uz centrālo banku iespējām © DIENA

Tendence ignorēt sliktus ekonomiskos datus vai pat priecāties par tiem, paļaujoties uz to, ka centrālās bankas atnāks un ar iespaidīgām finanšu injekcijām visu sakārtos, ir kļuvusi par šīs desmitgades finanšu tirgus norišu neatņemamu normu.

Vilinošas, bet ļoti bīstamas © DIENA

Pasaules ļoti bēdīgie ekonomiskās aktivitātes rādītāji, kas noveduši pat pie tāda fenomena kā negatīvas naftas cenas, norāda uz to, ka globālās tautsaimniecības situācija ir ne tikai kritiska, bet var draudēt ar ilgstošu depresiju.

Iesaka turpināt ieguldīt © DIENA (3)

Sākoties finanšu satricinājumiem, kuri izvēršas arī ekonomiskajā lejupslīdē, tradicionāli samazinās ienākumi un bezdarbs pieaug, līdz ar to mājsaimniecības kļūst ekonomiski mazāk aktīvas. Tomēr samērā liela daļa sabiedrības savus ienākumus saglabā arī krīzes laikā vai arī pamanījusies samērā daudz uzkrāt laikos, kad ekonomikai klājies labi. Tiem, kuri krīzes situācijā vēl var atļauties ieguldīt, piemēram, pensiju trešajā līmenī, var rasties jautājums, vai šīs investīcijas turpināt vai gaidīt, kad ekonomiskā situācija stabilizējas. Jāuzsver, ka šis jautājums ir attiecināms ne tikai uz trešo pensiju līmeni, bet arī ieguldījumiem uzkrājošajā apdrošināšanā un investīcijām vispār.

Nav tik drošs, kā sākotnēji varētu šķist © DIENA

Sākoties ekonomiskajai nestabilitātei, daļai iedzīvotāju zūd uzticēšanās citkārt tik ierastajām eiro, dolāru vai kādas citas valūtas banknotēm un rodas vēlme savu uzkrājumu pasargāšanai meklēt alternatīvas.

Luminor banka neizmaksās dividendes par 2019.gadu

Ņemot vērā aktuālo situāciju jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības laikā, Luminor bankas ikgadējā akcionāru kopsapulcē tika pieņemts lēmums neizmaksāt dividendes par 2019.gadu, informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga.

Satraukums, kas saistīts ar Covid-19 izplatību, pasaules finanšu tirgos radījis vēl negatīvāku inerci nekā 2008. gada finanšu krīze.

Patlaban jau pastāv nopietnas bažas, ka koronavīrusa izplatības riski var palielināt bezdarbnieku skaitu Latvijā, taču pērn, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bezdarba līmenis mūsu valstī bija 6,3%, kas ir aptuveni Eiropas Savienības vidējā līmenī un netiek uzskatīts par dramatiski augstu.

Pagājušā gadā fiksētais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir atspoguļojies arī viņu maksātspējā. Pērn krietni vien samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuri savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai lielām grūtībām, savukārt pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kura savus ikdienas izdevumus varēja segt ar nelielām grūtībām vai salīdzinoši viegli.

Kredītiestāžu aizdevuma portfeļa kritums ir daudz apspriesta tēma jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes 2009. gadā, tomēr nākas secināt, ka šīs tēmas aktualitāte mazāka nekļūst.

Neskaidras izcelsmes, iespējams, pat krimināla rakstura naudas plūsmas caur Latviju pēdējos pāris gados ik pa laikam izraisījušas viļņošanos komercbanku sektorā. Var izteikt pieļāvumu, ka šīs negācijas nav vēl beigušās, par spīti tam, ka dažas vēstis mūsu valstij pēdējā laikā ir bijušas labas. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam, kas pazīstama ar nosaukumu Moneyval, gan devusi samērā pozitīvu vērtējumu par Latviju, taču draudi pār mūsu valsts finanšu sistēmu turpina saglabāties.

Globālajā finanšu pasaulē gada pirmais mēnesis aizritējis visai saspringtā gaisotnē, taču vienlaikus biržas indeksiem ir ļāvis tikt arī pie jauniem rekordiem. Gads sākās ar dažiem stresainiem brīžiem ASV un Irānas attiecībās, kuras nonākušas zemākajā punktā pēdējo 40 gadu laikā, kopš 1979. gadā Teherānā pie varas nāca islāma revolūcijas piekritēji.

Šodien

Finanses