Tas tāpēc, ka, veicinot ekonomisko aktivitāti, pasaules lielās centrālās bankas, tajā skaitā Eiropas Centrālā banka (ECB), ir līdz minimumam samazinājušas procentu likmes, lai radītu apstākļus tautsaimniecības izaugsmei uz iespējami lētāku un vieglāk pieejamu kredītu rēķina. Atsevišķas procentu likmes ir negatīvas, piemēram, eirozonā bankām par neizmantotās ārpus rezervju normas naudas glabāšanu ECB tiek piemērota negatīva – mīnus 0,5% – likme. Tas nozīmē, ka bankas pēc noguldītāju naudas ''īpaši neraujas'', līdz ar to ir ļoti ticams, ka visai drīzā nākotnē arī Latvijā par masveida parādību kļūs negatīvas banku depozītu likmes. Ir jāņem vērā, ka Covid-19 ekonomiskie satricinājumi vēl ne tuvu nav pārvarēti un atsevišķi to negatīvie aspekti, piemēram, uzņēmumu un mājsaimniecību pasludinātas maksātnespējas, vēl ir tikai priekšā, kas nozīmē, ka centrālajām bankām ar procentu likmēm var nākties iekāpt aizvien negatīvākā teritorijā, veicinot banku zaudējumus no pozitīvām un pat nulles vērtām termiņnoguldījumu likmēm.
Īpaši neizmanto
Procentu likmju samazināšana un centrālo banku veiktie valdību obligāciju pirkumi negatīvi iedarbojas uz termiņnoguldījumu un citu konservatīvo ieguldījumu veidu ienesīgumu, taču tie vienlaikus ir stimulējoši akciju tirgiem.
Viens no galvenajiem iemesliem – tā kā ar konservatīvām metodēm vairs nopelnīt nevar, tad nauda plūst uz riskantākiem, bet vienlaikus potenciāli ienesīgākiem finanšu tirgus segmentiem, galvenokārt jau uz akciju tirgiem.
Šajā ziņā iepriekšējais ceturksnis ir bijis ļoti veiksmīgs. Piemēram, ASV fondu tirgus 500 lielāko kompāniju indekss Standard & Poor’s 500 kāpis par 20%, demonstrējot straujāko viena ceturkšņa izaugsmi vairāk nekā 20 gadu laikā. Uz šī kāpuma rēķina bija iespēja nopelnīt arī Latvijas iedzīvotājiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!