Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Sestdiena, 25. aprīlis
Līksma, Bārbala

Finanses

Eiropas Komisija devusi atļauju Blackstone iegādāties Luminor Bank(1)

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi ASV investīciju kompānijai Blackstone iegādāties Igaunijas Luminor Bank, kurai ir filiāles Latvijā un Lietuvā, otrdien paziņoja EK. "EK atbilstoši apvienošanās regulai atļāvusi ASV Blackstone Group iegādāties Igaunijas Luminor Bank, kļūstot par tās vienīgo kontrolējošo īpašnieku," sacīts EK paziņojumā.

"Salikto procentu" spēks © DIENA(8)

Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.

ABLV bankai Luksemburgā atrasts pircējs(7)

Šā gada 8. janvārī likvidējamā ABLV Bank un Duet Group Limited noslēdza līgumu par 100% ABLV Bank Luxembourg, S.A. akciju iegādi, portālu Diena.lv informēja bankas pārstāvji.

Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem © DIENA

Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus.

Gaidāms nervozs gads © DIENA

Valūtu krīzes Turcijā un Argentīnā, virtuālās valūtas bitkoina cenas sabrukums, kā arī lejupslīdošas akciju cenas aizvien uzskatāmāk liek domāt, ka attieksmei pret visumā riskanta rakstura finanšu ieguldījumiem jākļūst daudz piesardzīgākai. Līdz ar to nevar izslēgt, ka pēc iepriekšējos gados ieilgušā akciju un cita samērā augsta investīciju riska finanšu instrumentu cenu kāpuma šis vēl tikko sākušais gads būs tāds, kas tirgus dinamikas atspoguļojumā tiks ierakstīts ar mīnusa zīmi.

Inflācija strauji necelsies © DIENA

Lai arī pēdējie pāris gadi Latvijā sevi pieteikuši ar vērā ņemamu inflāciju, jāatzīst, ka dzīves dārdzība aug stipri lēnākos tempos, kā tas noticis pagājušajā desmitgadē – brīdī, kad piedzīvojām patēriņa ekonomikas burbuli. Toreiz īslaicīgi gada inflācija spēja pārsniegt pat 15% robežu, savukārt tagad šis skaitlis ir apmēram piecas reizes mazāks. Lai arī pieaugošās aktivitātes būvniecībā un darba algu kāpums paver zaļo gaismu straujākam patēriņa cenu kāpumam, eksperti izsaka viedokli, ka būtisks inflācijas lēciens izpaliks arī šogad un dzīves dārdzība augs visai mēreni.

Tikt pie bankas konta ar selfiju © DIENA

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam vienu metodi, piemēram, pirksta nospiedumu, nākotnē tā varētu apvienoties ar citām metodēm," autentifikācijas tendences Raivim Vilūnam atklāj bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir iespējams gandrīz viss

Šodien statistiķi ir precizējuši un papildinājuši iepriecinošo 3. ceturkšņa ekonomikas kopainu. IKP gada griezumā audzis par 4,7%, bet pret iepriekšējo ceturksni — par 1,7%. Domājams, ka arī šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,7%, bet nākamgad — nedaudz zem 4%. Ļoti līdzīgi domā arī OECD, kura ir mūsu makro prognozes visnesenāk atjaunojusī starptautiskā organizācija.

SEB banka: Pozitīvas perspektīvas par spīti riskiem un augošajai nenoteiktībai

Laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju uzrādīt nedaudz piezemētāku, kaut joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir arī mērot visu trīs ceturkšņu veikumu. Jāpiezīmē, ka, lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.

OECD Latvijai prognozē straujāko IKP izaugsmi Baltijā arī turpmāk(5)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Economic Outlook 2018 Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū(1)

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem.

Mēs strādāsim vēl cītīgāk(6)

Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka.

ABLV Bank aktīvi oktobrī atgūti 65,911 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,465 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 48,643 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 600 tūkstoši eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 203 tūkstoši eiro.

Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties © DIENA(8)

Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki. Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.

Swedbank veicinās atteikšanos no kodu kartēm, ieviešot būtiskus maksājumu limitus(21)

No janvāra Swedbank sāks būtiski mazināt maksājumu limitus internetbankas kodu kartēm, portālu Diena.lv informēja bankā. Savukārt 2019. gada 9. septembrī Swedbank pilnībā pārtrauks internetbankas kodu karšu izmantošanu līdz ar stingrākām Eiropas Savienības prasībām klientu digitālai autentifikācijai. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai saskaras ar rindām, atliekot pāreju uz pēdējo brīdi, Swedbank kodu kartēm no 2019. gada sākuma tiks būtiski samazināti maksājumu limiti.

Ticības un finanšu trūkums bremzē attīstību © DIENA(7)

Zemo procenta likmju laikmets nav labvēlīgs tiem cilvēkiem, kuri naudu vēlas uzkrāt, izmantojot garantēta ienesīguma finanšu instrumentus, piemēram, banku termiņdepozītus. Taču vienlaikus zemo procenta likmju laikmets sola daudzsološas iespējas tiem cilvēkiem, kuri vēlas tikt pie naudas uzņēmumu attīstībai ar publiska vērtspapīru tirgus starpniecību. Tā kā iepriekš minētajos finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu atdeve ir maza vai tās nav vispār, ieguldītāji uzņemas lielāku investīciju risku un meklē iespējas citur.

Swedbank: Latvijas ekonomika simtgadē uz visiem simts

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika simtgadē aug uz visiem simts. Trešajā ceturksnī gada laikā IKP audzis par 4,8% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem). No vēl straujākas izaugsmes gada laikā atturēja jūlijā un septembrī piešķirtās papildu brīvdienas.