Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Latvijā

Puntulis: Koncertzālei Rīgā ir jābūt(27)

Operdziedātājs un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) kultūras ministra amatam virzītais Nauris Puntulis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma uzsvēra, ka akustiskās koncertzāles būvniecības jautājums Rīgā būs viena no viņa prioritātēm, ja viņš kļūs par ministru.

Par to runā katru gadu, bet tik un tā... © DIENA(4)

"Lēkšana ūdenī uz galvas. Par to runājam katru gadu, un tik un tā katru gadu ir vismaz pārītis, kas ielec. Arī šogad jau bija viens pacients." Par to, kādi ir biežākie bērnu traumatisma cēloņi un kā no traumām izvairīties, – Romāna Meļņika intervija ar bērnu ķirurgu Jāni Upenieku.

Policija noraida iekšlietu ministra aizdomas par politiski motivētu "uzlidojumu"(6)

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ierakstā sociālajā tīklā Facebook paudis sašutumu par to, ka policija, ekonomisko noziegumu izmeklētāji, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektori veikuši vairākas secīgas pārbaudes īsā laikā viņa mātes ēdināšanas uzņēmumā. Ģirģens notikušo saistot ar paša un viņa brāļa - Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena - darbību politikā. Vēlāk publicētā otrā ierakstā Ģirģens paziņojis, ka "mēs, Ģirģeni, esam neērti sistēmai". Valsts policija noraidījusi ministra paziņojumus, nosaucot tos par tendencioziem.

Rimšēvičs: Latvijai ir jāpievēršas valsts ilgtermiņa konkurētspējas jautājumiem(4)

"Neskatoties uz tautsaimniecības straujo attīstību pēdējo gadu laikā, neesam spējuši ievērot principu "pietaupi nebaltai dienai" un arī labajos gados dzīvojām ar budžeta deficītu, kamēr, piemēram, Lietuva spēja nodrošināt budžeta pārpalikumu," piektdien pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, piebilstot, ka budžeta deficīts nozīmē augošu valsts parādu un mazina valdības iespējas reaģēt uz neparedzamiem nākotnes izaicinājumiem.

Cert.lv: No kiberkļūdām mācās pārāk lēni

Kaut arī pēdējā laikā par kiberhigiēnu un labās prakses principiem tiek runāts arvien biežāk, Cert.lv nākas secināt, ka vienas un tās pašas kļūdas tiek pieļautas atkal un atkal, kā arī mācīšanās no kiberkļūdām notiek ļoti lēni.

Biolars: VVD ziņojumā par pārbaudi rūpnīcā ir neprecizitātes un kļūdas(1)

Valsts vides dienesta (VVD) ziņojumā par pārbaudi AS Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars (Biolars), pamatojoties uz kura dienests brīdinājis rūpnīcu par tās darbības iespējamu daļēju apturēšanu, ir vairākas neprecizitātes un kļūdas, aģentūrai LETA sacīja Biolars Juridiskā departamenta vadītājs Jēkabs Leiškalns.

Viedoklis: Naudas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai nebūs(21)

Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.

Levits: Jāuzlabo partiju finansējuma regulējums un jāstiprina informatīvā telpa(29)

Runājot par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, ir virkne jautājumu, kur vēl nav sasniegts optimālais līmenis, piemēram, Latvijā būtu jāuzlabo partiju finansējuma regulējums un jāstiprina informatīvā telpa, intervijā aģentūrai LETA sacīja topošais Valsts prezidents Egils Levits, lūgts skaidrot, kādas varētu būt viņa likumdošanas iniciatīvas.

Ķirurģija – attīstītāko valstu līmenī © DIENA(8)

"Ir konkrētas jomas, kur tagad mēs tiešām esam Eiropas, visas pasaules visattīstītāko valstu klīniku līmenī," intervijā uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs, profesors Dainis Krieviņš.

Viedoklis: Klikšķu bizness kā lielākā mediju problēma Latvijā(10)

Sociālais tīkls Facebook publiskojis informāciju, kurā norādīts, ka pusgada laikā tajā dzēsti vairāk nekā trīs miljardi viltus profilu. No oktobra līdz decembrim deaktivizēti 1,2 miljardi profilu, bet no janvāra līdz martam - vēl 2,2 miljardi. Kopumā tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā pusgadā. Apkarojot un iznīcinot vienu viltus ziņu avotu, vietā parādās nākamie, tāpēc sabiedrībai ir jāizglītojas, lai iemācītos pareizi filtrēt iegūto informāciju.

Taktiskās komunikācijas entuziasts, starptautiskās medijpratības skolas Resilience League audzēknis, Biznesa augstskolas Turība absolvents Džerijs Šterns uzsver, ka viena no Latvijas sabiedrības problēmām ir pārlieku lieli centieni iegūt uzmanību sociālajos tīklos, audzējot sekotāju un draugu skaitu savos profilos, tādējādi zaudējot piesardzību un palielinot risku tikt ietekmētiem ar viltus ziņu palīdzību.