ASV un Izraēlas triecieni pa
Irānu pagaidām nav
sasnieguši mērķi par asiņainā
režīma maiņu Irānā, bet rada
risku par Krievijai izdevīgu
naftas cenu lēcienu. Par
reģionālajām un globālajām
sekām Latvijas Universitātes
profesoru, islāma pētnieku
Leonu Taivānu iztaujā
Agnese Margēviča
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pirmdien paziņojis, ka amerikāņu karavīru uz Irānas zemes nav, taču piebildis, ka vajadzības gadījumā Savienoto Valstu armija ies tik tālu, cik nepieciešams.
Ja ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai nenoslēgsies ar straujiem panākumiem un Irānas režīma maiņu, pastāv iespējas, ka karš var ieilgt, šādu vērtējumu aģentūrai LETA sniedza domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Vācija nepiedalīsies ASV un Izraēlas triecienos Irānā, kad turpina paplašināties militārais konflikts Tuvajos Austrumos, pirmdien paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.
Irāna, atbildot uz ASV un Izraēlas gaisa uzlidojumiem, jau trešo dienu veic triecienus reģiona valstīm, kurās atrodas ASV bāzes, un pirmdien Persijas līča pilsētās atskanējuši skaļi sprādzieni.
Izraēlas spēki pirmdien sāka uzlidojumus Libānai, tostarp galvaspilsētai Beirūtai, triecienus veicot pēc tam, kad Teherānas atbalstītais kaujinieku grupējums "Hizbollah", atriebjoties par Irānas augstākā līdera Ali Hamenei nogalināšanu, izšāva raķetes uz Izraēlu.