Ar valsts tēlu un reprezentāciju, par ko pēdējā laikā tiek īpaši gādāts, ir iznācis tāpat kā ar cilvēku, kurš nolēmis vairs nedzert avīžu kioskā pirktu kafiju, šķirot atkritumus un vingrot – vismaz desmit minūšu katru rītu. Trīs dienas gāja labi, tad viss it kā pats no sevis iegriezās vecajās sliedēs, un zaļā kokteiļa vietā vēderā pazuda nezināmas izcelsmes biznesa pusdienas.
Skanot Prāta vētras jaunajam opusam, šķiet, ka visu satraukto meiteņu sirdspukstu koris ir tepat līdzās un jāpagriež radio skaļāk, lai tas neapslāpētu dziesmu
Velotūre Norvēģijas ziemeļos 90. gadu sākumā bija mans pirmais ārzemju ceļojums. Šodien, kad detaļas ir izplūdušas un asākie piedzīvojumi kļuvuši krāsaināki, secinu, ka vietējo mazpilsētu modernās baznīcas atceros visbiežāk.
Dzimtā pagasta pašā vidū, tur, kur agrāk bija ganības un rudzulauki, jau kādu laiku plešas starptautisko kravu pārvadājumu loģistikas centrs, vairāki pārkraušanas angāri, stāvlaukumi un tālbraucēju šoferu kojas. Tas ir pavisam tuvu lidostai un netālu no visiem galvenajiem ceļiem ārā no Rīgas un iekšā.
Lai gan izteiksmes brīvība bieži tiek identificēta kā Rietumu sabiedrības princips, tomēr praksē arī eiropiešiem nav nemaz tik viegli to atcerēties, kad tiek aizskartas viņu vērtības