Latviešu tautas dzejnieks Rainis… – pārliecinoši noskaldījis pirmos četrus vārdus, pamatskolas literatūras stundā izsauktais klasesbiedrs apklusa un, stāvot pie tāfeles nodurtu galvu, nervozi lauzīja rokas. Skolotāja pacēla acis no klases žurnāla un, jautājoši pieliekusi galvu, lūkojās uz viņu, gaidot turpinājumu. "Latviešu tautas dzejnieks Rainis…" puisis vēlreiz atkārtoja vienīgo, ko zināja, un atkal apklusa, pēc brīža izplūda asarās un, klasesbiedru smieklu vētras pavadīts, devās atpakaļ uz savu vietu pirmajā solā, jo nebija nekāds divnieku karalis, kādi parasti slēpās pēdējās solu rindās. Tad, skolotājai ar pirkstu un acīm slīdot pa skolēnu sarakstu žurnālā šurpu turpu un meklējot nākamo upuri, iestājās kapa klusums, jo kaut ko izstāstīt par Raini nebija gatavs neviens.
Tās bija pagājušā gadsimta 70. gadu beigas, kad Rainis skolā bija otrais svarīgākais vēstures personāžs pēc Ļeņina – man vienmēr juka abu bārdaino vīru dzimšanas un miršanas gadi, kas obligāti bija jāzina no galvas. Pat viņu pieminekļi atradās ļoti tuvu viens otram. Braucot uz centru, zināju, ka no trolejbusa jākāpj ārā, līdzko tas no Gorkija (tagad Valdemāra) ielas nogriežas uz Raiņa bulvāri, bet vēl nešķērso Ļeņina ielu, kurai atšķirībā no Raiņa bulvāra arī tagad ir cits nosaukums.
Dzejniece Inese Zandere pērn Latvijas Radio raidījumā pie Oresta Silabrieža, runājot par dramaturģisko darbu konkursu Modini kanonu! Rainis un Aspazija, stāstīja, ka viena no spilgtākajām viņas bērnības grāmatām bijusi Raiņa Uguns un nakts. Jāpiekrīt – man arī mājās bija masīvs izdevums ar krāšņām ilustrācijām, katru aizsargāja plāns zīdpapīrs, un lugas teksts bija drukāts milzīgiem burtiem kā bērnu grāmatās. Tāds Rainis varēja arī patikt, taču saprast viņa dzeju bērnībā bija par grūtu.
Skaņu māksliniekam Andrim Indānam Rainis skolas laikā šķita liels un nepieejams, pirms dažiem gadiem Ziemassvētkos viņa rokās nonāca Raiņa dzejoļu krājums Vētras sēja. Tā radās ideja albumam Strāvoklis, kurā dziesmas ar Raiņa dzeju sarakstīja un izpildīja vairāki mūsdienu mūziķi – Inokentijs Mārpls, Imants Daksis, Bērnības milicija, Židrūns, Hospitāļu iela, Soundarcade, Iļģi, Jēkabs Nīmanis, kura dzimtai, kā atzīmēja Inese Zandere, ar Raini ir miesisks sakars, jo viņa senčos bijis dzejnieka dakteris. Astoņsimt albuma eksemplāru izglītojošos nolūkos, lai ar mūsdienu mūzikas palīdzību palīdzētu izprast Raini, tika nosūtīti Latvijas skolām. Vēlāk YouTube parādījās video, kurā dziesmu Bišu spiets ar Raiņa vārdiem Daugavas krastā uz gleznainā Rīgas fona dzied Pēteris Dragūns – šogad ar savu grupu Zāle viņš solījis arī turpinājumu, un ne tikai viņš vien, jo 2015. ir izsludināts par Raiņa un Aspazijas gadu – abiem apritēs simt piecdesmit. Laiki nāk un iet, bet Rainis paliek. Un Aspazija, mazliet aizsvinējusies pēc circenīša Ziemassvētkiem, turpat blakus.