Populārās kultūras žurnālistam, kur nu vēl arhitektūras un dizaina kritiķim, pētnieciskās žurnālistikas saiets varētu arī nebūt pirmā izvēle saulainā brīvdienas rītā.
Mūsu valstij vajag nesekmīgos. Sekmīgie? Tie tikai rada liekas problēmas. Situācija atgādina stāstu par bagātajiem, kuriem dod, un nabagajiem, no kuriem ņem
Uz rakstāmgalda, pie kura neesmu sēdējis sen (visa dzīve kā skuķim pa gultu vien tagad ar datoru, grāmatiņām, dažādu dzērienu traukiem), starp visādu drazu, kas tur krājas, iztukšojot kabatas dienas beigās, starp šķiltavām, tukšām cigarešu paciņām, vizītkartēm, vecām sabiedriskā transporta un pasākumu biļetēm, zīmuļiem, piezīmju blociņiem un kādām svešām atslēgām, vīd arī ķīniešu piala, Ziemeļbrieža dāvana, tērauda ceļojumu krūzīte, Zaigas dāvana, un kristāla karafe, Pētera dāvana.
Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām
Šodien debesis uzvedas kā cilvēks, kurš ilgi aizturējis klepu, – lietus nevis līst, bet ik pa laikam izgāžas no mākoņiem, kā daždien no veciem šķūņiem izgāžas tikpat vecas šķūņa durvis.
Kopš izskan bažas, ka Latvijā mītošie nelatvieši dzīvo nepareizā informatīvajā telpā, es šad tad ļaujos kādai spēlei: ieskatos latviešu medijos kā krievs.