Raugoties darba sludinājumos, ar kuru palīdzību tiek meklēti kvalificēti darbinieki, ir visai liela iespēja ieraudzīt kādu ārvalstu zīmolu – starptautisku uzņēmumu, kurā ir vakances.
Tad, kad tiek runāts par mūsu valsts mērķiem, visai regulāri tiek pieminēta virzīšanās uz Ziemeļvalstu modeli daudzās jomās, it īpaši nodarbinātībā, darba kultūrā un sociālajā atbildībā. Tomēr līdz Ziemeļvalstu modeļa sasniegšanai mums Latvijā vēl ir tik tālu kā līdz Mēnesim. Nodarbinātības jomā atpaliekam ne tikai darba samaksas līmeņa ziņā, bet nereti arī darba organizācijas un kultūras aspektā. Abstrahējoties no atalgojuma atšķirībām, jānorāda, ka darba vides problēma Latvijā ir regulārās virsstundas un darba pienākumi laikā, kas netiek apmaksāts. Šāda prakse daudzviet ir praktiski obligāta.
Aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja Adugs valdes priekšsēdētājs, noskaidroja aģentūra LETA.
Lai gan vārds "haltūra" jeb īstermiņa darbs parasti asociējas ar ēnu ekonomiku un neoficiālu samaksu "uz rokas", pašlaik šī paradigma mainās, jo arvien biežāk iespējams "haltūrēt" oficiāli – noslēdzot līgumu, maksājot nodokļus un saņemot algu bankas kontā.
Liela daļa pasaules iedzīvotāju pašlaik gaida iespēju atgriezties pirmspandēmijas ierastajā dzīvē – ceļot, nenēsāt sejas masku un neuztraukties par to, ka var saslimt ar Covid-19. Tomēr ir ieradumi, kas saglabāsies arī pēc tam, kad pasaule tiks galā ar Covid-19 pandēmiju. To vidū ir attālinātais darbs, kas tuvākajos gados attīstīsies vēl vairāk.
Darba tirgum mainoties straujāk nekā akadēmiskajai videi, politiskā līmenī norisinās diskusijas par nepieciešamām pārmaiņām izglītības saturā. Pagaidām darba devējiem bieži nākas plātīt rokas, redzot, ka trūkst prasmīgu darbinieku. Lai risinātu darbinieku trūkuma problēmu, uzņēmumi paši sākuši apmācīt darbiniekus. Vai tā varētu kļūt par jaunu normu?
Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas strādājošajiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet pašlaik – jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja. Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem ikdienas strādāšanas paradumu maiņa ļāvusi izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus.
Covid-19 pandēmijas laikā vispārējs aizliegums bērnu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā daudzos gadījumos, īpaši reģionos, nav nepieciešams, jo var organizēt nodarbinātību tā, ka tiek ievērota nepieciešamā distance, norādījis Valsts prezidents Egils Levits.
Slimības Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi lielam daudzumam uzņēmumu jau ir likuši attīstīt attālinātā darba iespējas, kuru potenciāls Latvijā līdz šim ticis maz izmantots.
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.
Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projekta Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide mācībām vairāk nekā 800 izglītības programmās vēl šonedēļ var pieteikties ikviens strādājošais un pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, līdz 28. jūnijam aizpildot pieteikumu tiešsaistē. Līdz šim saņemti jau vairāk nekā 12 tūkstoši pieteikumu, portālu Diena informē projekta pārstāvji.