Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Senioru Diena

Dzīvē ir kā ar graudiem apcirknī

Man lāgā netīk, ja seniorus dēvē pamazināmajos vārdos. Izklausās mazliet bērnišķīgi. Tomēr ir izņēmumi. Ķekaviete Aina Saknīte – viena no tiem. Vietējie viņu citādi nesauc kā par Ainīti. Tāpēc, ka maza augumā? Jā. Bet arī apbrīnojami žirgta un saulaina, un no viņas burtiski staro labestība un mīļums. Vārds Ainīte vai Ainītis viņai piestāv, jo savos 86 gados ikdienas gaitās šiverē tik fiksi, ka pat jaunākiem ļaudīm atliek apbrīnā galvu nogrozīt. Meitas uzvārds un pēclaulību uzvārds viņai arī ir pamazināmajā formā.

Ar ticību Dievam un mīlestībai

Anita Kontene veiksmīgi vada savu lauku saimniecību Zēģelnieki, nelielu ēdināšanas uzņēmumu un hosteli Ezerkrasti, kā arī biedrību Pirmā stīga. Dzīve sievieti nav lutinājusi, taču viņa joprojām ir sirsnīga, atsaucīga un parakstās arī uz dullām lietām – pērn filmējusies saimnieces lomā TV šovā Lauku sēta. Vaicāta, kas ietekmē darāmā rezultātu, Anitas kundze teic, ka šovā tā ir veiksme, bet dzīvē – pamats, ko vecāki ieliek bērnos.

Dēkaiņa gaitas dzīvē un uz skatuves

Mana paaudze bērnībā jūsmoja par Žerāra Filipa un Žana Marē romantiskajiem varoņiem. Cīņu ainas ar rapieriem vai zobeniem varēja redzēt arī teātrī un Rīgas kinostudijas filmās: divās sērijās par vella kalpiem piedalījās baleta mākslinieki – pietiekami trenēti, lai auļotu zirgā un paukotos. To visu nācies darīt arī baletdejotājam Andrim Vītiņam, tādējādi kaut mazliet līdzinoties slavenajiem franču kino grandiem. Andris saka: "Esmu laimīgs cilvēks, jo nav daudz tādu, kas piepildījuši savus bērnības sapņus!"

Ar labestību staigāt pa dzīvi

Pie Zemītes sākumskolas pils pagalmā šoruden vēl novembra sākumā krāšņi zied rožudārzs. 2000. gada 1. septembrī, klātesot Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Zemītes pamatskola savu darbu uzsāka 1848. gadā celtajā un togad atjaunotajā Zemītes pilī. Līdz tam tuvējās apkārtnes bērni mācījās gadsimtu ilgi kalpojušajā pagastmājā. Vija Šulce šajā skolā nostrādājusi 47 gadus, no kuriem 20 gadu bijusi skolas direktore.

Pie vienas taisnības turēties nevajag

Ja senioru sveicina daudzi garāmgājēji, tātad cilvēks darījis daudz laba sabiedrībai un turpina būt apritē. Mirdza Sīpola visu mūžu strādājusi par skolotāju, mācību daļas vadītāju un direktori Vērgales pamatskolā un joprojām ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas, kā arī Vērgales muzeja gide.

Katram sava laime un vieta

Tukuma māksliniece Ruta Štrodaha uzskata, ka dzīvē nav jābīstas nostāties izvēles priekšā.

Aizejot pensijā, īsteno sapņus

Rēzeknes novada Lūznavas muižas parkā veco liepu un rožu dārza ielokā atrodas noslēpumains pasaku namiņš. Vasarās pie tā sienās iebūvētajām stropu skrejām dūkdamas laidelējas bišu saimes, bet namiņš vilināt vilina apmeklētājus atlaisties garšļaukus uz mīkstajiem soliem, izjust tā spēcinošo auru, ieelpot medus un vaska dziedinošo smaržu. Bišu namiņu pirms trim gadiem, aizejot pelnītā atpūtā, uzmeistaroja bijušais Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs. Aiziešana pensijā ņiprajam kungam nenozīmē dīku atpūtu, bet gan iespēju nodoties radošām nodarbēm, īstenojot savus sapņus. "Vai tad pensionāri lai guļ uz dīvāna, atpūšas un savas kaites skaita? Nē, tas nav priekš manis!" strikti nosaka Vladimirs Špeļs.

Raibi rūtaina dzīve. Kā gobelēns

Šopavasar Ķekavas kultūras nama rokdarbnieču kluba Labieši dalībnieces apciemoja vienu no savām ilggadējām amata meistarēm Zentu Veisu Ķekavas Ozolkalnos. Šai tradīcijai ir pat nosaukums: Zentas Veisas pūra vēdināšana. Bet nākampavasar, atzīmējot šī stāsta varones 90. dzimšanas dienu, Ķekavas Novadpētniecības muzejā iecerēta viņas darbu izstāde.

Negribēja būt oficieris

Kopš priedes pastiepušās garumā, pa Ēvalda Mežala logu jūra nav saskatāma. Tomēr varenās stihijas elpa jūtama. Tiekamies aukainā rudens dienā, bet vīrs, kurš 57 gadus bijis uzticīgs jūrai, par stipro vēju pasmejas: sunim aste drošības pēc jāpiesien pie kājas – lai neaizpūš!

Sapņi piepildās, tikai tiem jānotic!

Kalnā, lejā, līkumu līkumiem iet ceļš līdz Olgas Deksnes mājām gleznainajā Adamovā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā. 1925. gadā būvēto māju nosaukums ir Teterkalni, jo tepat netālu purviņā mājo daudz teterīšu jeb rubeņu. Olga sagaida ciemiņus sētā vingra un smaidīga. Nosūkstās tikai, ka lielākā daļa rožu dārzā jau pārziedējušas. Daudzi Rēzeknes puses ļaudis Olgu Deksni var saukt par savu skolotāju un iedvesmotāju. Viņas pedagoģiskā darba stāžs sniedzas pāri sešiem gadu desmitiem, taču vēl joprojām Olgas kundze ir aktīvās dzīves virpulī – kopjot savu sētu, mudinot izkustēties pagasta seniores, braucot pie golfiņa stūres, bet iedvesmas brīži tiek vadīti ar mālu, tad viņas pirkstos top mīļas un sirsnīgas māla figūriņas – svilpaunieki.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide