Pilns šķīvis, pustukšs vai pavisam tukšs...
Ēdiens ir viens no pamata pīlāriem, kas ļauj cilvēka organismam dzīvot un pilnvērtīgi funkcionēt. Bet vai arī neēšana un uztura ierobežojumi savu reizi un noteiktās devās var nākt veselībai par labu?
Sveiks un vesels
Kamēr gaidām atgriežamies sauli
Lai gan pēc gadumijas dienas pamazām kļūst garākas un gaišākas, tumšās sezonas nomāktība, kas parasti gan ir izteiktāka vēlā rudenī, vēl aizvien piemeklē daudzus. Pavasari gaidīt dažkārt ir grūti, jo gaisma atgriežas lēnām. Dienas gaismai ir liela nozīme visu dabas organismu dzīvē, un cilvēks nav nekāds izņēmums – mūsu ķermenim vajag pietiekamu gaismas daudzumu pareizā intensitātē un pareizā diennakts laikā, jo no tā atkarīgs gan mūsu iekšējais pulkstenis, gan labsajūta un miega kvalitāte, gan zināmā mērā arī veselība.
Ekspedīcijas priekšstatos un dzīvesveidā
Cilvēki Latvijas laukos cenšas būt pašpietiekami, tostarp tajā, kas attiecas uz veselību un tās uzturēšanu, novērojuši sociālantropologi.
Nepārzina pat elementāras lietas
Bērnu un jauniešu zināšanas par veselību pasliktinās, norāda veselības aprūpes speciālisti, kuri tieši tāpat jūt būtiskus veselībpratības robus arī pieaugušajā sabiedrības daļā. Cerības par skolēnu veselībpratības uzlabošanos tiek liktas uz jauno mācību saturu, kas jau no nākamā gada būs Latvijas vispārizglītojošo skolu ikdiena, tomēr visu atbildību atstāt tikai uz skolas pleciem nebūtu ne efektīvi, ne pareizi, uzskata eksperti, kas nesen bija pulcējušies veselības uzņēmumu grupas Repharm rīkotā diskusijā. Lai uzlabotu bērnu un jauniešu zināšanas par savu veselību, jāsniedz droša un pārbaudīta informācija viņiem saprotamā un interesantā veidā, turklāt iesaistoties gan vecākiem un pedagogiem, gan valsts un nevalstiskajam sektoram un uzņēmējiem.
Ēdiens kā mierinājums
Mēdz būt, ka ēdienreizes sāk vadīt emocijas, nevis izsalkums. Šāda emocionālā ēšana var skart ne tikai cilvēkus, kuriem ir liekais svars, bet gan ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai ķermeņa uzbūves. Pasaules statistika liecina, ka ēšanas problēmas īpaši izplatītas ir jaunu sieviešu vidū, taču arvien biežāk tās tiek novērotas arī vīriešiem.
Kapitāls – naudā un dzīvesveidā
Uzkrājumus pensijas gadiem Latvijā aktīvāk veido cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu, liecina SEB bankas jaunākās aptaujas Pensometrs dati. Veicot šo ikgadējo aptauju, kurā šoreiz Baltijas valstīs kopumā piedalījās 1500 respondentu – strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem –, tika ņemta vērā ciešā saikne starp labklājību un veselību, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta strādājošo iedzīvotāju pašnovērtējumam par savu veselības stāvokli un veselīga dzīvesveida saistībai ar gatavību vecumdienām.
Miegs kā ģēnijiem un karavadoņiem
Miegs ir dabiska organisma nepieciešamība, taču par tā ilgumu, gulēt iešanas paradumiem un citām saistītām tēmām ir daudz teoriju un mītu. Lielākā daļa cilvēku dodas gulēt vakarā un ceļas no rīta, visiem zināms, ka dienvidu zemēs ir tradīcija pagulēt arī pusdienlaiku, un tiek uzskatīts, ka šāds režīms ir īpaši labs veselībai, bet naktī jāguļ bez pamošanās. Taču ir arī iespējams gulēt dažādos diennakts laikos, miegam nepieciešamās stundas kā kūku sadalot pa gabaliņiem un to "apēdot" 24 stundu laikā ar noteiktiem intervāliem.
Elfi astotajā līmenī tā nešauj! Robins Huds arī ne
Loka šaušanā, it īpaši, ja gribas progresēt sacensībās, nepieciešams zināms muskuļu spēks, tāpēc jāstrādā arī pie vispārējās fiziskās sagatavotības.
Stalta stāja ir veselības pamats
Ar ideālu stāju var lepoties tikai retais. Parasti ir kādas nobīdes noteiktā muguras daļā vai visā mugurkaulā. Taču mugurai nav jābūt arī tik taisnai kā slotaskāts. Pareiza stāja ir nepiespiests vertikāls ķermeņa stāvoklis ar minimālu enerģijas patēriņu, līdzsvars starp dažādām muskuļu grupām un Zemes pievilkšanas spēku. Tomēr ap 40–50% pasaules iedzīvotāju pieaugušā vecumā ir stājas problēmas. Vieglāk ir izvairīties no stāju ietekmējošiem faktoriem nekā cīnīties ar sekām.
Vasara domāta, lai norūdītos
Vasara ir labākais laiks, kad rūdīties, lai spēcinātu organismu un stiprinātu tā dabiskās aizsargspējas, – tad gada aukstajā sezonā mazāk lips klāt infekciju un vīrusu saslimšanas. "Rūdīšanās palīdz organismam ātrāk adaptēties nelabvēlīgos laikapstākļos, kā arī veiksmīgāk pārdzīvot stresu. Rūdīšanās stiprina imūno sistēmu un rūpējas, lai tā, tiklīdz nepieciešams, būtu gatava ātri un veiksmīgi iesaistīties cīņā par organisma veselību. Rūdoties organisms kļūst spēcīgāks un enerģiskāks. Lai vasarā iegūto rezultātu saglabātu, rūdīšanās – jau ar citām metodēm – jāturpina arī vēsākā laikā. Ja, beidzoties vasarai, beidzas arī rūdīšanās aktivitātes, iegūtais efekts pazudīs dažu mēnešu laikā," skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Ķieģelīši tandēmā ar gremošanu
Olbaltumvielas tipiskam latvietim ir grūti uzņemt nepietiekami, taču daudz vienkāršāk ir ar tām uzturā pārforsēt.
Skriešanas prieks tandēmā ar suni
Kanikrosā galvenais kritērijs ir paša dzīvnieka labticīga vēlēšanās skriet. Ideālā variantā – skrienot suns velk saimnieku