Neveselīgās izvēles
Jau krietni ilgu laiku Latvijas skolās veselības mācība vairs nav atsevišķs priekšmets. Tas atsaucas uz jauniešu informētību par šo tēmu, spriež Reinis Siliņš, Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis. "Jūtam tendenci, ka bērnu veselībpratība pasliktinās un zināšanu par organisma funkcionēšanu trūkst arī viņu vecākiem. Praksē man nereti nākas tērēt laiku, lai ar pacientiem runātu pat par tādiem elementāriem jautājumiem kā higiēna, mutes higiēna, laikapstākļiem atbilstošs apģērbs u. tml.," stāsta ārsts un piebilst – cilvēku, kas neko nezina par savu veselību, ir grūtāk ārstēt. Arī pieaugušie bieži vien nesaprot, kas sāp, jo nezina, kur un kādi orgāni atrodas. Siliņš ievērojis, ka gados vecākiem cilvēkiem veselībpratība ir labāka, taču šīs zināšanas no vecākās paaudzes netiek pārņemtas, "jo mēs ikdienā īpaši nesarunājamies".
Arī pētījumi, kādus regulāri veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), rāda, ka skolēnu izvēles nav tās veselīgākās, bet ar viņu vecākiem ir vēl bēdīgāk, atklāj Maija Pauniņa, kura SPKC vada Veselības veicināšanas vadības nodaļu. 2018. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni katrs otrais pieaugušais ir ar lieko svaru vai aptaukošanos, augļus un dārzeņus neēd pietiekami bieži, iedzīvotājiem raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. "Protams, pieaugušo un ģimeņu paradumi ietekmē bērnus. Tas atspoguļojas pirms pāris gadiem veiktajā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā – mazāk nekā piektajai daļai bērnu ir fiziskas aktivitātes vismaz stundu dienā, tikai aptuveni ceturtā daļa bērnu katru dienu uzturā lieto augļus un dārzeņus, un viena trešdaļa bērnu brokastis ēd neregulāri," Pauniņa saka.
Savukārt Antoņina Ņenaševa, Iespējamās misijas ekonomikas un sociālo zinību skolotāja un metodiķe, zina teikt, ka pusaudžus veselība interesē, visbiežāk gan šaurā, uz sevi attiecināmā aspektā (piemēram, diētas), dažās klasēs veselīgs dzīvesveids pat ir trends, taču jauniešu zināšanas nav sistemātiskas, bet lielākoties sasmeltas no interneta un influenceru teiktā, kas ne vienmēr ir uzticama informācija.
Skolā skatīs integrēti
Tas, ka jaunieši par savu veselību šobrīd zina mazāk nekā gados vecāki cilvēki, ir iepriekšējās izglītības politikas sekas, pauž Anita Muižniece, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre. Viņa norāda, ka veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolās nav plānots atkal ieviest, taču cerams, ka veselībpratības trūkumu mazinās jaunā pieeja mācību saturam, kurā veselības jautājumi netiks skatīti tikai sociālo zinību stundās, kur tiem varēja veltīt maz laika, bet gan būs integrēti visos priekšmetos, jo īpaši sporta un veselības stundās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 5. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
kolhoza galvenais grāmatvedis
ļuļa